Arodbiedrība lūdz tiesībsargam iesaistīties diskusijā par veselības budžeta palielināšanu

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) biroja darbiniece Inga Rudzīte vērsusies pie tiesībsarga Jura Jansona ar lūgumu novērst cilvēktiesību apdraudējumu, ko rada valsts budžeta projekta veidošana, neievērojot Veselības aprūpes finansēšanas likumu,  informēja LVSADA biroja administratore Vita Pluša.

Viņa atgādināja - šis likums nosaka, ka veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējums, sākot ar 2020.gadu veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. Likuma sadaļa "Pārejas noteikumi" nosaka, ka Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019., 2020. un 2021.gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā. Attiecībā uz 2019.gadu šī likuma norma tika izpildīta.

Pluša piebilda, ka Pasaules Banka, Eiropas Komisija un Valsts kontrole norādījusi, ka Latvijā cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē kavē valsts veselības aprūpes sniegšanu un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu, turklāt būtiskākais darba roku trūkuma cēlonis ir zemais atalgojums. Tātad likumā noteiktā darba samaksas pieauguma nepildīšana būtiski apdraudēs veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, efektivitāti un ilgtspēju, uzskata LVSADA.

Pēc Plušas paustā, Veselības aprūpes finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. Tātad, kā norāda LVSADA pārstāve, likuma nepildīšana radīs apdraudējumu veselības aprūpes pieejamībai un kavēs sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.

LVSADA ir pārliecināta, ka tas tiešā veidā apdraudēs Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35.punktā un Satversmes 111.pantā nostiprinātās Latvijas iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpes minimumu, kas atbilst augstam veselības aizsardzības līmenim.