Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šogad ir pārņēmis ar medicīnu un veselības aprūpi saistītās valsts materiālās rezerves, ko līdz šim apsaimniekoja Nodrošinājuma valsts aģentūra. Joda tablešu tajās nav, bet saistībā ar Baltkrievijā drīzumā plānoto kodolspēkstacijas iedarbināšanu tiks lemts par tādu iepirkšanu.
Lietuvas valdība šādu iepirkumu sāka plānot jau pavasarī - kaimiņvalsts mediji ziņoja, ka ar austriešu farmācijas kompāniju notiekot pārrunas par četru miljonu joda devu iegādi aptuveni miljons eiro vērtībā. Taču te jāatgādina, ka leišu saceltā kodolpanika saistīta ar faktu, ka Baltijas valstīm neizdevās vienoties par kopīgas kodolspēkstacijas būvniecību pašā Lietuvā - Visaginā.
Medicīnas rezerves jau pārskata
Lielā mērā tieši Baltkrievijas AES sekmīgā virzība padarīja Lietuvas projektu par mazāk rentablu, un no svara ir arī fakts, ka staciju Astravjecā būvē Krievijas uzņēmums. Tāpēc Lietuva baltkrievu elektrības vietā pirks joda tabletes. Turpretim Latvijas valdība jau nolēmusi, ka baltkrievu elektrību neboikotēs, par ko Lietuva paudusi apbēdinājumu. Bet Latvijai savi enerģētikas robi kaut kā jāaizpilda. Savukārt, kas attiecas uz drošību - sabiedrības sirdsmieram kālija jodīda tablešu iegāde tiks apsvērta arī pie mums. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Sarmīte Skujiņa informē, ka šogad ir notikusi valsts materiālo rezervju pārņemšana no Nodrošinājuma valsts aģentūras, kuras pārziņā līdz šim atradās arī medicīniskais nodrošinājums. Tagad esot sākts darbs pie pilnas materiālo rezervju nomenklatūras pārskatīšanas, lai lemtu par izmaiņām un prioritātēm nākotnē:
«Veselības ministrijā tiek veidota valsts materiālo rezervju nozares nomenklatūras komisija, kurā piedalīsies nozares eksperti, kā arī būtu jāpieaicina eksperti no Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra, lai, iespējams, kopīgi lemtu par šādu tablešu iegādi noteiktu teritoriju iedzīvotājiem un/vai vecuma grupām.»
Latvijā riski zemāki
Pašlaik valsts materiālo rezervju noliktavās glabāšanā kālija jodīda tablešu neesot. Tas tādēļ, ka radiācijas draudu līmenis valstī ir zems. Skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests:
«Medicīnisko ierīču un medikamentu valsts materiālo rezervju saraksti un iepirkumi tiek plānoti atbilstoši pieejamajam finansējumam un draudu izvērtējuma līmenim. Primāri tiek iegādātas ierīču vai medikamentu rezerves, kas saistītas ar visaugstākajiem apdraudējuma riskiem. Kālija jodīda tabletes galvenokārt iepērk valstis, kuru teritorijās vai to tiešā tuvumā atrodas atomelektrostacijas - tātad radiācijas apdraudējuma riski ir salīdzinājumā augsti. Latvijā salīdzinoši šie riski ir zemāki.»
Kodolenerģētikas stigmatizācijas plāns
Vai radiācijas apdraudējums Latvijai palielināsies pēc tam, kad Astravjeca tiks iedarbināta, Neatkarīgā vaicāja kodolfiziķim un kādreizējam Radiācijas drošības centra darbiniekam - Operatīvās brīdināšanas sektora vadītājam Visvaldim Graverim. Viņš neuzskata, ka briesmas pieaugs, un arī naudu iztērēt varot labāk, nekā pērkot joda preparātus. Pirmkārt, Baltkrievijā top tāds reaktors, kas drošības ziņā daudzkārt pārspēs pašreizējās - otrās paaudzes reaktorus tai pašā Skandināvijā. Otrkārt, attālums līdz Latvijai ir liels. Pensionētā zinātnieka skatījumā pēdējā desmitgadē notiekošā kodolenerģētikas stigmatizācija esot viltīgs plāns, ko kopīgi īsteno fosilās enerģētikas un atjaunīgo resursu nozares. Lieta tāda, ka vēja vai saules enerģijas ražošanā nav iespējams nodrošināt energotīklam nepieciešamo vienmērību un to var līdzsvarot vienīgi ar fosilo kurināmo. Tāpēc arī Vācijā, kas tagad sirsnīgi apkaro kodolenerģētiku, blakus saules paneļiem kūp ogļu TEC skursteņi. Kodolspēkstacijas varētu aizstāt abus, jo par mazāku naudu rada daudz vairāk enerģijas. Diemžēl Baltijas plāns par kopīgu atomelektrostaciju ir norakstīts, un tagad Latvijas ģenerālais virziens enerģētikā ir tie paši videi kaitīgie fosilie resursi, mazefektīvi atjaunīgie resursi komplektā ar blēdīgo OIK nodokli un enerģētiskā atkarība no ārzemēs saražotās elektrības. Pret to joda tabletes nepalīdzēs.