Robežsardzes skandāls: Garbaru apsūdz krāpšanā un pilnvaru pārsniegšanā

© Lauris Aizupietis/F64

Iekšējās drošības birojs (IDB) bijušajam Valsts robežsardzes (VRS) priekšniekam Normundam Garbaram inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Garbara advokāts Mareks Halturins apliecināja, ka klientam sākotnēji esot inkriminēts Krimināllikuma pants par patvaļīgu koku izciršanu un bojāšanu. Tagad situācija ir mainījusies un atvaļinātajam ģenerālim inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Advokāts šādas situācijas maiņu skaidroja ar "IDB nespēju izprast notiekošo".

IDB preses pārstāve Diāna Petersa apliecināja, ka IDB ir pieņemti lēmumi par drošības līdzekļu, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu piemērošanu tām trim personām, kurām tiesa vakar atteica noteikt apcietinājumu. Halturins gan teica, ka patlaban vēl nav precīzi zināms kāds drošības līdzeklis Garbaram tiks piemērots.

IDB gan nekomentēja kādi tieši Krimināllikuma panti personām tiek inkriminēti. Patlaban arī netiek komentēts kāds drošības līdzeklis izvēlēts aizturētajam VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietniekam.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa neapmierināja IDB ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu Garbaram un diviem SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" ("Igate") darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam.

IDB otrdien aģentūru LETA informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Kriminālprocesā vēl vienam robežsardzes darbiniekam piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Būvniecības procesā konstatētas iespējamas neatbilstības tehniskajai specifikācijai, kā arī tika pieļauta patvaļīga koku izciršana robežjoslā. Savukārt uzņēmuma finanšu darījumos saskatāmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes, par ko arī sākta izmeklēšana, norādīja IDB.

"Igates" pārstāvis Jānis Stundiņš apstiprināja, ka aizturētie ir divi "Igates" darbinieki, kuri bijuši saistīti ar robežjoslas infrastruktūras projektu. Uzņēmums noraida visas IDB izvirzītās apsūdzības.

2015.gadā VRS noslēdza ar "Igati" vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.

Plānotie izdevumi paredzēja trīs gadu laikā novirzīt ne vairāk kā 20 557 173 eiro valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvei gar Latvijas un Krievijas robežu un ne vairāk kā 10 682 585 eiro šādam pašam mērķim gar Latvijas un Baltkrievijas robežu.

Garbars šī gada janvārī atvaļinājās no robežsardzes. Ģenerālis Garbars VRS vadīja no 2009.gada, pirms tam viņš no 2008.gada bija VRS Rīgas pārvaldes priekšnieks.

Tāpat vēstīts, ka nesen Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu korupciju Dobeles novada pašvaldībā veicis kratīšanu uzņēmumā "Igate" un nopratinājis uzņēmuma darbiniekus. KNAB toreiz aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko. Lietā iesaistītas vēl divas personas.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" pieder uzņēmumam "Igate-M", kurā 50% kapitāla daļu pieder Madaram Radželim, 40% - Mārim Peilānam, bet 10% - Evai Peilānei. Kompānijas apgrozījums 2018.gadā bija 43,047 miljoni eiro, kas ir par 74,6% vairāk nekā 2017.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga 4,9 reizes, sasniedzot 2,925 miljonus eiro.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais