Tiesāties par rektora apstiprināšanas jautājumu būtu visas LU saimes interesēs, uzskata Muižnieks

 
©Dāvis Ūlands/F64

Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu izpildītāja Gvido Straubes lēmums neuzturēt LU pieteikumu tiesai, ar kuru tika apstrīdēts valdības lēmums rektora amatā neapstiprināt Indriķi Muižnieku, nav pārsteigums, tomēr šāda tiesvedība būtu "visas universitātes saimes interesēs", šādu viedokli  pauda Muižnieks.

Pēc Muižnieka vārdiem, ņemot vērā esošo situāciju, nav pārsteidzoši, ka Straube izlēmis nepilnveidot tiesā bez virzības atstāto LU pieteikumu.

Tomēr Muižnieks ir sašutis, jo, "no otras puses, nav nekā peļama, ja LU ir ieinteresēta noskaidrot tiesisko procesu, kas ir visas universitātes saimes interesēs". "Noskaidrot lietas tiesisko stāvokli ir mūsu visu interesēs, nevis tikai manās," uzsvēra bijušais augstskolas rektors.

Vaicāts, kāda ir viņa paša iesnieguma tiesai virzība, Muižnieks skaidroja, ka vēl nav saņēmis paziņojumu no tiesas par to, vai pieteikums ir pieņemts izskatīšanai, vai arī to vēl būs nepieciešams papildināt vai precizēt. Informācija no tiesas esot gaidāma nedēļas izskaņā.

Kā ziņots, LU rektora pienākumu izpildītājs Straube negrasās uzdot pilnveidot tiesā bez virzības atstāto LU pieteikumu. Minētais pieteikums tiesā tapa, kad LU rektora pienākumu izpildītājs vēl bija pats Muižnieks. Straube sarunā ar aģentūru LETA skaidroja, ka esot runājis ar juristiem un pieteikuma virzība esot apstājusies juridisku nepilnību dēļ. Vaicāts, vai augstskola pilnveidos pieteikumu tiesai, Straube atbildēja, ka "pieteikums paliks kā nepilnvērtīgs un netiks pilnveidots".

Administratīvā rajona tiesa LU prasību par Ministru kabineta lēmumu Muižnieka jautājumā tika atstājusi bez virzības, piedāvājot novērst pieteikumā konstatētos trūkumus. Tiesas pārstāve Ilze Butkus skaidroja, ka LU līdz 30.septembrim tiesā var iesniegt trūkstošos dokumentus, tostarp saistībā ar pilnvarojumu. Ja tie netiks novērsti, pieteikums skatīts netiks.

Viņa norādīja, ka Administratīvajā rajona tiesā šī gada 26.augustā tika saņemts LU pieteikums par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu apstiprināts augstskolas rektors, izdošanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu.

Savukārt nākamajā dienā tiesā tika saņemts pieteikuma papildinājums, kurā lūgts atzīt par prettiesisku un atcelt Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta lēmumu neapstiprināt LU rektora amatā profesoru Muižnieku.

Universitāti administratīvajā procesā tiesā pārstāvēs starptautiskais juridiskais birojs "PwC Legal", kas ir sniedzis atzinumu par to, ka rektora vēlēšanas 2019.gadā LU notikušas tiesiski.

Arī LU rektora amatā neapstiprinātais Muižnieks vērsies tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai.

Viņš sacīja, ka 28.augustā ir iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atcelt viņam nelabvēlīgo administratīvo aktu par neapstiprināšanu amatā, balstoties uz to, ka valdības lēmums ir pieņemts prettiesiski, jo argumenti neatbilst tam, ko nosaka likums, proti, valdība drīkst rektoru neapstiprināt tikai tad, ja pārkāpts Augstskolu likums vai LU Satversme.

Ja tiesa šādu pagaidu noregulējumu noteiks, tas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības LU nevarētu tikt pie jauna rektora.

Kā ziņots, valdība otrdien pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Reaģējot uz valdības lēmumu, darbu uzteica augstskolas Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, bet abi prorektori paziņoja, ka nekavējoties izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.

Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks sacīja, ka vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā un, iespējams, arī Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.