Šodien Saeima atsāk darbu; Levits vēlas ciešu sadarbību starp Saeimu un Valsts prezidentu

Valsts prezidents Egils Levits nākotnē vēlētos redzēt ļoti ciešu, koleģiālu un uz kopīgu mērķu sasniegšanu vērstu sadarbību starp Saeimu un Valsts prezidentu atbilstoši parlamentārās demokrātijas principiem.

Uzrunājot parlamentāriešus Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē, Levits pastāstīja, ka Satversmes tiesa kādā spriedumā no valsts varas dalīšanas principa ir atvasinājusi starpinstitucionālās lojalitātes principu, kas nosaka sadarbības ietvaru arī starp Saeimu un Valsts prezidentu.

Satversme piešķir Valsts prezidentam privilēģiju aktualizēt valstiski svarīgus jautājumus politiskajā dienaskārtībā un rosināt par tiem domāt, lai rastu nepieciešamos risinājumus. "Es vēlētos izmantot šīs iespējas, lai virzītu uz priekšu jautājumus, kas konsekventi tuvinātu mūs modernai, ilgtspējīgai Ziemeļeiropas valstij un augsti attīstītai tiesiskai demokrātijai," uzsvēra Levits.

Valsts prezidents atgādināja, ka Saeimas Sēžu zālē atrodas divas sienas plāksnes, uz kurām rakstīti Satversmes pirmie divi panti: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" un "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai".

"Šīs plāksnes mums atgādina Satversmes pamatus, proti, kādai vienmēr ir jābūt mūsu valstij un kam vienmēr piederēs vara Latvijā," teica Levits, uzsverot, ka Latvija atbilstoši Satversmes koncepcijai ir parlamentāra republika, savukārt Saeimas Sēžu zāle ir centrālā vieta, kur top valsts politika un tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmēs visu valsts iedzīvotāju nākotni.

Saeima šodien sanāks uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā un paredzēts, ka tajā deputātus uzrunās Valsts prezidents Egils Levits, informēja parlamenta Preses dienestā.

Sēdes darba kārtībā iekļauti 33 jautājumi.

Galīgajā lasījumā plānots skatīt trīs likumprojektus, lai Latvija varētu ratificēt atsevišķus Pasaules Pasta konvencijas papildprotokolus, kā arī likumprojektu, ar kuru paredzēts apstiprināt nolīgumu starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm un Singapūru par ieguldījumu aizsardzību.

Savukārt otrajā lasījumā plānots skatīt priekšlikumus grozījumiem interešu konflikta novēršanas likumā. Tie paredz noteikt, ka amatpersona amatu biedrībā vai nodibinājumā var ieņemt tikai ar noteikumu, ka par šo amatu netiek saņemts atalgojums.

Saeimā iesniegti vairāki jauni likumprojekti, un šodien tos plānots nodots izskatīšanai parlamenta komisijās. To vidū ir Arhīvu likuma grozījumi, kuru mērķis ir saskaņot fizisko personu datu apstrādi nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentos atbilstoši datu aizsardzības prasībām.

Komisijām arī plānots nodot grozījumus vairākos likumos, lai tos papildinātu ar regulējumu par administratīvo atbildību, tostarp nodokļu un nodevu jomā, pārkāpumiem ceļu un dzelzceļa satiksmes jomā, kā arī pārkāpumiem personu apliecinošu dokumentu lietošanā.

Deputāti arī lems, vai izskatīšanai komisijās nodot rosinātās izmaiņas Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest pilsoņa ceļošanas pasi, un grozījumus sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likumā, lai varētu pilnveidot pakalpojumu regulēšanas un tarifu noteikšanas metodes, paaugstināt pakalpojumu lietotāju aizsardzību, kā arī efektivizēt regulatoru darbu.

Vēl komisijās plānots nodot akcīzes nodokļa likuma grozījumus, kas paredz atcelt samazināto nodokļa likmi atsevišķiem degvielas veidiem un bioproduktus saturošam kurināmajam, savukārt samazināto likmi noteikt atsevišķiem biodīzeļdegvielas veidiem.

Plānots arī lemt, vai komisijām nodot izmaiņas Pasta likumā, kas līdz 2021.gadam pagarinātu pašlaik piemērojamo regulējumu attiecībā uz abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu. Tāpat deputāti lems, vai Saeimā skatīt grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviest 2021.gadā, nevis nākamgad, kā bija plānots iepriekš.

Vēl komisijām paredzēts nodot grozījumus aviācijas likumā, kas nepieciešami, lai varētu stingrāk vērtēt jaundibināmu aviācijas uzņēmumu iesaistīšanos tirgū saistībā ar nelegāli iegūtas naudas iepludināšanu ES no aviokompānijām, ko dibinājuši trešo valstu pilsoņi.

Šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir arī lēmuma projekts, kas paredz kolektīvo iesniegumu par ātro kredītu reklamēšanas aizliegumu medijos un internetā nodot tālākai izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un lēmuma projekts, kas paredz kolektīvo iesniegumu par atbalstu nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmas nodrošināšanai nodot tālākai izvērtēšanai Sociālo un darba lietu komisijai.