Asociācija: Mediķu algas nevar palielināt tikai daļēji

Nav pieļaujamas diskusijas par to, ka solījums par mediķu algu palielināšanu nākamajā gadā tiktu izpildīts tikai daļēji, pauž Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācijas (LNMSA) prezidents Rafaels Ciekurs.

Kā ziņots, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA atzina, ka mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Šonedēļ Viņķele skaidroja, ka budžeta projekts, ar kuru patlaban strādā valdošā koalīcija, paredz nākamā gada valsts budžeta fiskālo telpu 150 miljonu eiro apmērā sadalīt pa visām ministrijām.

Tas nozīmētu, ka mediķu atalgojuma palielināšanai tiktu atvēlēti tikai 45 miljoni eiro, kas nav pat puse no mediķiem solītā aptuveni 120 miljonu eiro finansējuma.

Sociālie partneri pēc trešdien notikušās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka apspriestā iespēja mediķu atalgojuma palielināšanai nākamā gada budžetā atvēlēt tikai 45 miljonus eiro nav pieņemama.

LNMSA prezidents Ciekurs asociācijas vārdā aģentūrai LETA pauda, ka "algu palielināšanas jautājumā nav pieļaujamas diskusijas, ka minētais jautājums tiek izskatīts un apstiprināts daļēji, proti, algas tiek palielinātas iespēju robežās, bet ne visiem". Asociācijas skatījumā šāds lēmums var radīt nevienlīdzību starp veselības nozarē strādājošajiem un sekas būs jūtamas vairākus gadus, jo atgūt ticību solījumiem nebūs iespējams.

Ciekurs informēja, ka nolūkā mazināt paustās bažas par mediķu algu palielināšanu tikai daļēji viņa vadītā asociācija speciāli Saeimas deputātiem un valdības ministriem ir izveidojusi aptaujas anketu, kurā ietvertie jautājumi, iespējams, liks aizdomāties, cik būtisks ir valdības atbalsts jautājumā par algu palielināšanu medicīnas darbiniekiem, it sevišķi brīdī, kad tiks izskatīts jautājums par valsts budžetu 2020.gadam.

Aptaujā ietverti jautājumi par to, kādam vajadzētu būt mediķu atalgojumam, noslodzei un darba apstākļiem, kā arī lūgts paust attieksmi par medicīnas nozarē novērotajiem procesiem u.tml. Aicinājumu aizpildīt minēto aptauju asociācijas vadītājs esot izsūtījis valdības ministriem un parlamenta deputātiem. Ar aptaujas datiem tikšot iepazīstināta Latvijas sabiedrība, veselības aprūpes

profesionālās organizācijas, pacientu tiesību aizsardzību nevalstiskās organizācijas un tiesībsargs.

Kā ziņots, veselības ministre Viņķele pēc trešdien notikušās NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdes žurnālistus informēja, ka koalīcijai iepriekš piedāvāti divi budžeta projekti, vienā variantā balstoties uz fiskālo telpu aptuveni 150 miljonu eiro apmērā. Šajā budžeta projektā 25 miljoni eiro bijuši paredzēti neatkarīgajām institūcijām un sabiedriskajiem medijiem, bet 127 miljoni eiro - mediķu un pedagogu algām, sacīja Viņķele, kura šo projektu atbalstījusi. Tomēr šis projekts neesot guvis atbalstu pārējo valdību veidojošo partiju vidū.

Ministre sacīja, ka otrs budžeta projekts, ar kuru patlaban strādā koalīcija, paredz finansējumu 150 miljonu eiro apmērā sadalīt pa visām ministrijām. Tas nozīmētu, ka mediķu atalgojuma palielināšanai tiktu atvēlēti tikai 45 miljoni eiro, kas nav pat puse no mediķiem solītā finansējuma.

Viņķele trešdien par aktuālajām diskusijām informēja valdības sociālos partnerus, kuri atbalstījuši Veselības ministrijas (VM) prioritātes un apņēmušies "skaidri un strikti" norādīt valdībai un koalīcijai kopumā, ka tām ir saistoši pašu pieņemtie lēmumi saistībā ar veselības aprūpes finansējumu. Pērn atbalstītie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz, ka veselības aprūpes budžets 2020.gadā nedrīkst būt mazāks par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet mediķu algām jāparedz papildu 120 miljoni eiro.

Uz jautājumu, vai mediķu atalgojuma palielināšanai trūkstošo finansējumu iespējams rast VM iekšienē, Viņķele apgalvoja, ka tas neesot iespējams. "Finansējums nav nekāds olis jūrmalā, kuru var netīšām atrast. Finansējums veselības aprūpei ir jau hroniski nepietiekams - nav iespējams nodrošināt pakalpojumu pieejamību, kā arī gan privātajam, gan publiskajam pakalpojumu sniedzējam nevaram samaksāt pašizmaksu par pakalpojumiem. Kur tad to naudu tur var atrast?" retoriski vaicāja Viņķele.

Sociālie partneri ir pārliecināti, ka nākamā gada valsts budžetā rast solītos 120 miljonu eiro mediķu atalgojuma palielināšanai ir iespējams. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem uzsvēra, ka risinājums, kurā mediķu algām tiktu paredzēti tikai 45 miljoni eiro, valdības sociālajiem partneriem nav pieņemams.

"Tiesiskā valstī, veidojot budžetu, vispirms jāievēro likumā paredzētās garantijas, bet par pārējām pozīcijām diskusijām jābūt pēc tam. Tāds šodien bija arī NTSP apakšpadomes lēmums - pirmkārt, atbalstīt VM iesniegtās prioritātes un tām nepieciešamo finansējumu, kas atbilst Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Otrkārt, aicināt valdību, veidojot budžetu, ievērot to, ko valdība apņēmusies savā valdības deklarācijā un rīcības plānā, proti, izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās garantijas," sacīja Keris.

Keris sacīja, ka ekonomika ir augoša, turklāt nākamā gada budžets būs lielākais Latvijas vēsturē. Keris atzina, ka kopējais pieejamā finansējuma apmērs nemainās, tomēr tā sadalījums atbilstoši prioritātēm mainās atbilstoši tam, vai likumi tiek ievēroti. "Mēs aicinām, veidojot budžeta projektu, ievērot tiesiskumu un starptautisko sadarbības partneru ieteikumus," uzsvēra arodbiedrības vadītājs.

Pēc viņa paustā, sociālie partneri patlaban sagaida, ka Ministru prezidents tuvākajā laikā sasauks NTSP sēdi, kā tas tika solīts iepriekšējā šīs padomes sēdē. Keris norādīja, ka sociālie partneri šajā sēdē plāno ziņot pat Veselības apakšpadomes lēmumu, turklāt arī tagad katra no iesaistītajām pusēm diskusijās par nākamā gada budžeta projektu aicināta rīkoties atbilstoši savai kompetencei.

Arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs pauda sašutumu par esošo situāciju, norādot, ka galvenie cietēji būs pacienti. "Mēs jau tagad iezīmējam vājos punktus, kādi būs, ja likuma prasības netiks pildītas. Piemēram, paredzam, ka Vidzemes reģionā noteikti pasliktināsies pakalpojumi, kuri saistīti ar mamogrāfiju un sieviešu izmeklēšanu," sacīja Kalējs.

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds sacīja, ka neviena civilizēta valsts veselības aprūpei neatvēl mazāk kā 12% no vispārējās valdības izdevumiem, bet Latvija nekad pat pietuvojusies šim šim līmenim, šogad pārsniedzot vien 10%. Rēvalds uzskata, ka budžeta proporcijas Latvijā tradicionāli nav bijušas pareizas, un tas būtu jāmaina.