Latvijā migrēna skar katru desmito jeb 11,4% iedzīvotāju, kas rada valstij nopietnu ekonomisko slogu, liecina šī gada pavasarī Rīgas Ekonomikas augstskolas sadarbībā ar universitāti Budapeštā veikts pētījums "Migrēnas ekonomisko izmaksu novērtējums Latvijā un Lietuvā".
Kā norāda ārstu un pacientu organizācijas, migrēna ir visizplatītākā smadzeņu slimība pasaulē, un ar to galvenokārt slimo cilvēki darbaspējīgā vecumā. Efektīva profilakse un ārstēšana ne tikai būtiski uzlabo pacientu dzīves kvalitāti un darbspējas, bet var mazināt arī slimības tiešo un netiešo izmaksu radīto ekonomisko slogu valstij kopumā, norāda eksperti.
Migrēna skar visus cilvēka dzīves aspektus, tāpēc slimības radītā negatīvā ekonomiskā ietekme Latvijā ir diezgan augsta, proti, saskaņā ar pētījumu migrēnas kopējās izmaksas Latvijā pēc ļoti konservatīvām aplēsēm ir 112,26 miljoni eiro gadā, kas atbilst 0,42% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Aptuveni 74% no šī finansējuma ir netiešās slimības izmaksas jeb izmaksas, kas saistītas ar migrēnas pacientu piespiedu darba kavējumiem un samazinātām darba spējām.
Šos datus apstiprinot arī Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības aptaujas rezultāti, proti, 40% no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā 1-6 dienas. Kopumā 80% no aptaujātajiem atzīst, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi, un pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un strādāt maksimāli efektīvi, migrēnas dienās darba efektivitāte ir samazināta vismaz par 50%.
Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa skaidroja, ka migrēna ļoti nopietni ietekmē cilvēka ikdienas gaitas, jo dienās, kad ir migrēna, nākas mainīt dienas plānus. "Baidoties, ka var zaudēt darbu, migrēnas pacienti bieži vien savu diagnozi no darba devēja slēpj. Tā kā migrēna ir ar hronisku norisi daudzu gadu garumā un lēkmes mēdz atkārtoties, kopumā tā liedz dzīvot pilnvērtīgu dzīvi," pauda Alberliņa.
Viņa norādīja, ka migrēnas slogu pacientiem padziļina arī bieži sastopamie pavadošie traucējumi, tostarp trauksme, depresija un bailes no lēkmju atkārtošanās. Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts, tāpēc pacienti, kas cieš no migrēnas, medikamentus pērk par saviem līdzekļiem. Vienlaikus Alberliņa atzina, ka ne visi pacienti var atļauties zāles piemērotai ārstēšanai, kas sniegtu iespēju dzīvot produktīvāk un pilnvērtīgāk.
Kā norādīja Latvijas Sāpju izpētes biedrības prezidents, ārsts-algologs Mihails Arons, tikai 4,5% migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos medikamentus, turklāt bieži nenotiek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana.
Arons skaidroja, ka migrēnas preventīvai ārstēšanai ir ļoti liela ietekme uz saslimšanas gaitu, tā ir šīs slimības specifika.
Pētījuma rezultāti atklāja, ka vidējās migrēnas izmaksas uz vienu cilvēku Latvijā ir 801 eiro gadā, no kuriem vidēji 206 eiro ir tiešās izmaksas jeb izdevumi, kas ietver veselības aprūpes resursu izlietojumu, piemēram, vizītes pie ārsta, medikamentu un citas izmaksas. Vienlaikus lielākā daļa ir netiešās izmaksas, kas ir saistītas ar prombūtni un traucējumiem darbā - produktivitātes samazināšanos un potenciālajiem vai gaidāmajiem ienākumiem, kas zaudēti migrēnas dēļ.
Septembra pirmā nedēļa tiek atzīmēta kā migrēnas nedēļa, kuras mērķis ir pievērst uzmanību šai saslimšanai, izglītot sabiedrību par to un mazināt aizspriedumus. Ar migrēnu slimo aptuveni viens miljards cilvēku pasaulē.