No 8000 ēku īpašniekiem tehniskās apsekošanas atzinumus iesnieguši ap 200; draud sankcijas

No 8000 Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) piekritībā esošo ēku īpašniekiem, kuriem ēku tehniskā apsekošana jāveic līdz 1.oktobrim, atzinumus par šo apsekošanu BVKB ir iesnieguši vien nedaudz vairāk par 200 ēku īpašnieku, sacīja BVKB vadītāja Svetlana Mjakuškina.

Viņa norādīja, ka šogad liela uzmanība ir pievērsta prasībai, kas nosaka to, ka ēkas īpašniekiem ik pēc 10 gadiem ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana.

Tehnisko apsekošanu var veikt sertificēti būvspeciālisti. Likums paredz, ka tad, ja ēka ir nodota ekspluatācijā līdz 2004.gadam, līdz 2019.gada 1.oktobrim tai ir jāveic periodiskā tehniskā apsekošana. Kopējais BVKB piekritībā esošo ēku skaits ir apmēram 10 000, no kurām 8000 līdz šā gada 1.oktobrim būtu jāveic tehniskā apsekošana.

"Regulējumā teikts - ja tehniskā apsekošana ir veikta, atzinums ir jānosūta kontrolējošajai iestādei, taču šogad esam saņēmuši vien nedaudz vairāk par 200 atzinumiem, kas ir ļoti maz. Esam uztraukti, ka ēku īpašnieki nepievērš pietiekamu uzmanību šai prasībai. Tās būtība ir apzināt ēkas tehnisko stāvokli, primāri trīs pamatlietas - mehānisko stiprību un stabilitāti, lietošanas drošību un ugunsdrošos risinājumus. Turklāt mēs pagājušajā gadā izsūtījām katram ēku īpašniekam individuālu informāciju par nepieciešamību veikt tehnisko apsekošanu," skaidroja Mjakuškina.

Viņa sacīja, ka BVKB aicināja apsekošanu veikt savlaicīgi un neatlikt uz pēdējo brīdi. "Tiesa, sertificētu būvspeciālistu Latvijā ir tik, cik ir. Taču, ja gaidīs līdz pēdējam brīdim, skaidrs, ka izmaksas pieaugs, un tad sāksies diskusijas, ka nav finansējuma, lai veiktu šo pasākumu," piebilda Mjakuškina.

Viņa atzīmēja, ka īpašniekam ir jārūpējas par ēkas uzturēšanu, un, ja tiek konstatētas kādas nepilnības, tās ir jānovērš nevilcinoties. Nereti šķietami nebūtiskas atkāpes no normas var rezultēties būtiskos pārkāpumos. Kā piemēru Mjakuškina minēja lietus ūdens novades sistēmas - ja tās nav kārtībā, drīzumā būs problēmas ar ēkas pamatiem.

"Šobrīd strādājam pie atzinumu digitalizācijas, tas palīdzēs pilnveidot uzraudzību. Proti, ja šobrīd atzinumi lielākoties tiek gatavoti papīra formātā, turpmāk tie būs jāgatavo elektroniski, un tas mums ļaus efektīvāk atlasīt kritiskos objektus. Šobrīd no 10 000 atlasīt pārbaudāmos objektus ir sarežģīti. Nākotnē sistēma būs pilnveidota, un varēsim uzreiz redzēt, kurām ēkām nav sagatavots atzinums, kuros atzinumos konstatētas būtiskas nepilnības u.tml. Mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu izveidota tāda kā digitālā lieta, kuru īpašnieks var atvērt un paskatīties ēkas vēsturi, līdzīgi kā cilvēka slimības vēsturi. Lai ir redzams, kad ir veikta tehniskā apsekošana, kādi ir bijuši secinājumi.

Jautāta, kas notiks ar tiem teju 8000 ēku īpašnieku, kuri atzinumus šogad tā arī varētu neiesniegt, Mjakuškina norādīja, ka varētu sekot arī sankcijas.

"Administratīvo sodu mums nav tiesību piespriest, bet mēs varam pieņemt saistošu lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu veikt apsekošanu, un pēc tam sekot līdzi tā izpildei. Ja lēmums netiek pildīts, mēs varam uzsākt tā piespiedu izpildi, kas arī var rezultēties ar naudas sodu. Fiziskai personai šāds sods var būt līdz 5000 eiro, bet juridiskai - pat 10 000 eiro. Pagaidām neviens šāda veida administratīvais akts nav pieņemts. Šobrīd top arī grozījumi Būvniecības likumā, kas paredzēs BVKB tiesības piemērot administratīvos sodus. Valdība tos jau ir akceptējusi, bet vēl tie ir jāpieņem Saeimai," norādīja Mjakuškina.