Pirmdien Saeimas Mediju politikas apakškomisijā atsevišķi deputāti īsi diskutēja par valodas izmantošanu sabiedriskajos medijos, dažbrīd sarunai skarot arī plašāku mediju telpu un izglītības jomu.
Sēdes sākumā tika prezentēts kopsavilkuma redzējums, kas iezīmējies līdz šim notikušajās deputātu un ekspertu apspriešanās par sabiedrisko pasūtījumu. Diskusijās par šo redzējumu deputāts Boriss Cilevičs (S) interesējās par to, kas ir domāts ar sabiedriskā medija auditoriju.
Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) no savas puses norādīja uz valsts valodas lomu un to, ka atbalsts būtu jāsniedz arī lībiešu valodai. Viņa arī pieļāva, ka Cilevičs ar savu teikto domājot krievu valodā runājošos mediju patērētājus.
Cilevičs no savas puses nosacīti kritiski novērtēja "vispārējo pieeju" politikā, saskaņā ar kuru krievu valodā runājošās auditorijas daļa tiekot "atdota" Krievijas medijiem un citiem informācijas laukiem. Viņš vērsa uzmanību, ka mazākumtautībām ir savas intereses un, ja sabiedriskais medijs galvenokārt ir tikai valsts valodā, tad cilvēki nepārslēgsies, lai redzētu dažus raidījumus krievu valodā - pat, ja tie ir kvalitatīvi.
Beitnere-Le Galla norādīja, ka tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Ja plaši tiktu izmantota krievu valoda, tad tādējādi tiktu atbalstīta divu kopienu pieeja, kas politiķes ieskatā nav atbalstāmi. Viņa norādīja, ka nepiekrīt uzskatam, ka sabiedriskie mediji koncentrējoties tikai uz latviešiem, jo, piemēram, pilsoņi ir dažādu tautību cilvēki, kuri pārvalda latviešu valodu.
Saruna ievirzījās arī par izglītības jomu, un šajā kontekstā Cilevičs norādīja, ka "maldinām sevi, ka viss ir latviski" izglītības jomā. Tagad esot izveidojusies situācija, kad saistībā ar mācību valodu attiecībā uz, piemēram, matemātiku un fiziku daļa iedzīvotāju nepaļaujoties uz skolām, bet izmanto nevalstiskus veidus, tajā skaitā neoficiālas skolas. Politiķis uzsvēra, ka šajā gadījumā runa nav par identitātes jautājumiem, bet minēto mācību priekšmetu kvalitāti.
Savukārt, atbildot uz Cileviča jautājumu par datu apkopošanu, apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) sīkāk skaidroja, ka runa no vienas puses ir par visu Latvijas sabiedrību, no otras puses arī par precīzāk iedalāmām grupām, piemēram, Latgales iedzīvotājiem, nacionālajām minoritātēm vai citām grupām. Sagatavojot sabiedrisko pasūtījumu, būtu jāņem vērā, kuru grupu ir mērķis uzrunāt un kā to darīt, skaidroja politiķe. Tālāk apakškomisijas sarunā tika skarts jautājums, kā par to tiek apkopoti dati.
Jau vēstīts, Mediju politikas apakškomisijas sēdē šodien iezīmējās sabiedriskā pasūtījuma provizoriskais regulējums topošajā sabiedrisko mediju likumā. Kā aģentūrai LETA pastāstīja Tērauda, sēdē konceptuāli atbalstītas pārrunātās regulējuma redakcijas. Tās gan vēl darba gaitā var tikt precizētas.
Topošajā likumā pašlaik paredzēts definēt, ka sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības demokrātiskām, sociālām un kultūras vajadzībām un interesēm atbilstošs plašs un daudzveidīgs dažāda veida satura un pakalpojumu kopums. Atbalstītajā regulējumā arī sīkāk iezīmēti minētā satura veidi, tajā skaitā analītiskais un kultūras saturs.
Tāpat panākta vienošanās, ko aptvers sabiedriskais pasūtījums un atbilstoši kādiem nosacījumiem tas jāīsteno. Viens no nosacījumiem būs to īstenot atbilstoši sabiedrisko mediju mērķim, par kura gala definīciju vēl būs jāvienojas.
