Tiesa piektdien nepieņēma Ventspils mēra Aivara Lemberga pieteikto noraidījumu prokuroram Jānim Ilsterim.
Kā jau iepriekš ziņots, līdzīgu noraidījumu prokuroram J. Ilsterim t.s. Lemberga prāvā pieteica uzņēmēja Anša Sormuļa advokāte Sandra Sleja. Viņa saskatīja interešu konfliktu situācijā, ka prokurors J. Ilsteris, esot Ventspils naftas akcionārs, vienlaikus ir veicis procesuālās darbības pret A. Sormuli, kurš tolaik bija Ventspils naftas padomes loceklis.
Tiesa šo noraidījumu nepieņēma, bet A. Lembergs tūlīt pieteica jaunu noraidījumu ar citu motivāciju.
Tiesas argumenti, kāpēc noraidījums prokuroram nav pamatots, būtu zelta vērti valstī, kurā darbojas precedenta tiesības. Abos gadījumos tiesa uzskatīja, ka prokurors J. Ilsteris nav bijis interešu konfliktā, jo viņam pieder pavisam niecīgs daudzums Ventspils naftas akciju – 77 jeb 0,00128% no šīs kompānijas pamatkapitāla. Tāpat tiesa konstatēja, ka prokurors J. Ilsteris, no vienas puses, nav realizējis savas akcionāra tiesības (nav piedalījies akcionāru pilnsapulcēs, nav izņēmis viņam pienākošās dividendes); no otras puses, pirmstiesas izmeklēšanas procesā bijis tikai izmeklēšanas grupas dalībnieks, kurš patstāvīgus lēmumus nepieņem, bet darbojas atbilstīgi procesa virzītāja dotajiem uzdevumiem.
Pēc tiesas ieskata, interešu konfliktu nevar pamatot arī ar to, ka J. Ilsteris varētu pretendēt uz kādu daļu no 85 miljoniem dolāru, kas pienāktos Ventspils naftas akcionāriem, ja tiesiskā ceļā tiktu konstatēts, ka Latvijas naftas tranzīts tiešām ir radījis pārējiem Ventspils naftas akcionāriem zaudējumus minētās summas apmērā. Tiesa pat bija pacentusies un aprēķinājusi, ka tad J. Ilsteris ar savām 77 akcijām varētu pretendēt tikai uz 62 dolāriem, kas tiesas ieskatā ir pārāk maza summa, lai nonāktu interešu konfliktā.
Stāsts par 85 miljonu dolāru zaudējumiem, kuri, pēc prokuroru domām, ir radīti tiem Ventspils naftas akcionāriem, kuri nav Latvijas naftas tranzīta akcionāri, ir īpašas uzmanības vērts un regulāri tiek apspēlēts nu jau pusotru gadu ilgstošajā tiesas procesā.
Šis stāsts izriet no kāda procesuālā dokumenta, kurš iekļauts iztiesājamās krimināllietas sējumos. Ņemot vērā, ka šis dokuments attiecas uz citu kriminālprocesu (visticamāk – t.s. Ventspils amatpersonu lietu) un apsūdzība par to nav uzrādīta, rodas pat iespaids, ka dokuments varbūt nejauši ir iekļuvis milzīgajā materiālu klāstā, ko prokurori sarūpējuši šobrīd iztiesājamajai krimināllietai. Vērojot tiesas procesu, tāpat rodas iespaids, ka prokuroriem šā dokumenta pieminēšana ne pārāk patīk, turpretī aizstāvības puse uz to atsaucas bieži.
Minētajā dokumentā konstatēts, ka Latvijas naftas tranzīta akcionāri, kas radījuši 85 miljonu dolāru zaudējumus pārējiem Ventspils naftas akcionāriem, pavisam ir 11 personas. Neraugoties uz to, ka aizdomas par zaudējumu radīšanu tātad krīt uz 11 personām, prokurors ir lūdzis Luksemburgas varas iestādēm uzlikt arestu tikai A. Lemberga bankas kontiem. Tādējādi dokuments parāda gan prokuroru objektivitāti, gan izpratni par civiltiesiskiem jautājumiem (piemēram – Latvijas naftas tranzīta akcionāri patiesībā nav fiziskas personas, bet gan seši Latvijā un ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, kā arī Vladimirs Krastiņš, Vladimirs Solomatins un Mamerts Vaivads).
Cita starpā, diskutējot par pieteikto noraidījumu prokuroram J. Ilsterim, advokāts Raimonds Krastiņš atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu lietā Lavents pret Latviju. ECT konstatēja, ka Latvijā tiesa šajā lietā nav bijusi objektīva, jo tiesnese procesa laikā presē bija izteikusies tā, it kā viņai jau ir nostiprinājusies pārliecība par tiesājamā Aleksandra Laventa vainīgumu. Pēc R. Krastiņa teiktā, šādu izteicienu nepieļaujamība attiecas ne tikai uz tiesnešiem, bet arī uz prokuroriem. Turpretī prokurors J. Ilsteris nesen atļāvies presē izteikumus, kurus, atbilstīgi šai ECT praksei, arī varētu vērtēt kā objektīvas tiesas principa pārkāpumu.