Nebeidz rimties kaislības par to, kā iecēla Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa lūdz precizēt Neatkarīgās publikācijā Atmaskojas, kā Bordāna partija kontrolē Uzņēmumu reģistra vadību rakstīto, ka pat pēc izslēgšanas no partijas VL!-TB/LNNK ««labi strādājošais» J. Bordāns turpināja darbu valdībā un pretēji Tieslietu padomes lēmumam atbrīvoja no Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amata Sandru Strenci un ielika šajā amatā Daigu Vilsoni».

Jāatgādina, ka 2013. gada jūlijā - decembrī politiķu un juristu aprindās notika visai liela viļņošanās par un ap Rīgas apgabaltiesas vadības iecelšanas procesu.
Šīs sešus gadus senās kaislības vairāk vai mazāk precīzi, jebšu varbūt vairs tikai vispārināti joprojām atceras un turpina pieminēt šā procesa vērotāji, līdz ar to tiešām ir svarīgi atgādināt, kā tad patiešām tolaik viss notika.
Arī tāpēc, ka sešu gadu seno notikumu varoņi pašlaik ir vairāk vai mazāk «palikuši savās vietās» - tieslietu ministrs atkal ir J. Bordāns, savukārt Tieslietu padome pavisam nesen (1. jūlijā) D. Vilsoni apstiprināja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā uz otru termiņu, bet S. Strenci apstiprināja par pilntiesīgu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju.


Pat likums mainīts!

Turklāt nav šaubu, ka šie 2013. gada jūlija - decembra notikumi tika ņemti vērā, kad tika grozīts likums Par tiesu varu, nosakot pavisam citu kārtību, kā tiek iecelti apgabaltiesu un citu tiesu priekšsēdētāji.
Proti, 2013. gadā likumā Par tiesu varu bija teikts: «Apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi.»
Vēlāk ministram tiesu priekšsēdētāju iecelšanas funkcija tika atņemta un likumā tika noteikts: «Apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma.»
Bet pagājušā gada novembrī (tātad jau šīs Saeimas laikā!) tieslietu ministra vārds no likuma pazuda pavisam. Pašlaik likumā teikts: «Apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā Tieslietu padome. Tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību nosaka Tieslietu padome.»

Proti, attiecīgos likuma pantos tika nostiprināts, ka tiesu priekšsēdētājus amatā ieceļ nevis tieslietu ministrs, bet gan Tieslietu padome, tādējādi novēršot, ka tiesu priekšsēdētāju iecelšanu var ietekmēt politiski un ka kāds politiķis, kurš zaudējis pat savas partijas atbalstu, tomēr var uzspiest savu gribu tiesu pašpārvaldei.


Ministrs skaidrību neievieš

Tātad notikumu gaita publiski attēlota sekojoši.
2013. gada 16. jūlijā Sandrai Strencei beidzās pilnvaras Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā.
Nākamajā dienā, tobrīd vēl neizprotamu iemeslu dēļ, aģentūrā LETA parādījās ziņa, ka Sandrai Strencei beidzies pilnvaru termiņš, taču viņa turpinās pildīt šā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata pienākumus «līdz attiecīgiem Tieslietu ministrijas lēmumiem. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL!-TB/LNNK) aģentūrai LETA apstiprināja, ka vakar Strencei beidzās termiņš, uz kuru viņa apstiprināta šajā amatā, bet šobrīd Strence turpina pildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus. Ministrijā nākamnedēļ tiks izlemts par turpmāko rīcību. Ministrs gan skaidri neatbildēja, vai tagad tiks rīkots konkurss».


Konkursa rezultāti ministru neapmierina!

Pēc nedēļas pēkšņi tika paziņots: «Lai izraudzītos Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju nākamajiem pieciem gadiem, Tieslietu ministrija augusta sākumā izsludinās jaunu amata konkursu. Kā aģentūru LETA informēja tieslietu ministra preses sekretāre Līga Ādamsone, viens konkurss šim amatam jau bija izsludināts un uz to pieteicās tikai divi pretendenti - pašreizējā tiesas priekšsēdētāja S. Strence un tiesnesis Juris Stukāns. Kandidātu vērtēšanas komisija par labāko kandidātu atzina Strenci.
Tomēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL!-TB/LNNK), izvērtējot komisijas lēmumu, norādīja, ka tā motivācija viņu nepārliecina, turklāt divu tiesnešu konkurence šādam augstam amatam nav pietiekama. Kā skaidroja Ādamsone, ministrs neuzskata, ka Strences darbs Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā bijis slikts, tomēr ir jātiecas uz attīstību,» tolaik rakstīja LETA.

Kā Neatkarīgajai paskaidroja pašreizējā TM Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ksenija Vītola, «ar tieslietu ministra J. Bordāna 2013. gada 29. maija rīkojumu Par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidāta izraudzīšanas komisijas izveidi tika izveidota komisija šādā sastāvā: komisijas priekšsēdētāja - Inese Kalniņa, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos;
komisijas locekļi - Edvīns Balševics, Tiesu administrācijas direktors; Arvīds Dravnieks, tieslietu ministra padomnieks;
Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs; Ina Kļaviņa, tieslietu ministra biroja vadītāja; Andris Munda, Tiesu administrācijas direktora vietnieks; Andreta Skrastiņa, Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta direktore; Komisijas sekretāre -
Ingrīda Rozena, Tiesu administrācijas Personālvadības un juridiskā departamenta Personālvadības nodaļas vecākā referente».

Ministru izslēdz no partijas

14. augustā uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētaja amatu tika izsludināts jauns konkurss. No K. Vītolas skaidrojuma Neatkarīgajai var saprast, ka konkursa komisijas sastāvs netika mainīts.

Pēc pusotra mēneša tika paziņots, ka uz vakanto amatu pieteikušies tiesneši S. Strence, J. Stukāns un Daiga Vilsone.
Oktobra sākumā tika paziņots, ka «Tiesu administrācija patlaban ir sākusi nepieciešamo atsauksmju apkopošanu par visiem kandidātiem, un plānots, ka tās tiks apkopotas līdz novembra sākumam».
Kas gan tās tādas ir par «atsauksmēm», kuras mēnešiem par trim tiesnešiem bija «jāapkopo» jau vairs nevis konkursa komisijai, bet gan Tiesu administrācijai? Atbildes nebija.
Bet 2013. gada 1. novembrī Nacionālā apvienība (VL!-TB/LNNK) izslēdza J. Bordānu no partijas, motivējot, ka J. Bordāns ir uzsācis jau citas partijas veidošanu. Tikmēr pats J. Bordāns publiski izteicās, ka tieši Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja konkurss varētu būt viens no iemesliem, kāpēc viņu izslēdza no partijas!
Loģiski, Nacionālā apvienība tajā pašā 1. novembrī vērsās arī pie toreizējā premjera Valda Dombrovska, lai J. Bordāns tiktu atsaukts no tieslietu ministra amata. Tomēr V. Dombrovskis un viņa partija Vienotība nolēma «uzspēlēt» politiskās spēlītes un pazemot Nacionālo apvienību, tāpēc J. Bordāns no tieslietu ministra amata netika atlaists, bet tika pasludināts par «labi strādājošu ministru», kuru tāpēc atlaist nevajagot.

Darbs turpina turpināties...

Un tad 6. novembrī LETA ziņoja: «Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija vēl turpina darbu; Strencei darbnespēja.»
Bet 19. novembrī LETA ziņoja: «Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatu kandidātu izvērtēšanas komisija šodien turpinās savu darbu.»
Un tad LETA 23. novembrī paziņoja: «Jaunnedēļ turpinās vērtēt Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātus.»
Bet 25. novembrī LETA vēstīja: «Darbu turpinās Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija.»
Tomēr tajā pašā 25. novembrī notikumu gaitā beidzot parādījās arī kaut kāda virzība, jo tās dienas pēcpusdienā LETA paziņoja: «Šodien noslēgusies Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu novērtēšana un uzklausīšana, un pēc pretendentu novērtēšanas komisija ne vēlāk kā septiņu dienu laikā izraudzīsies piemērotāko pretendentu un iesniegs tieslietu ministram motivētu ieteikumu par kandidāta virzīšanu.»
Kas gan tās par kaislībām tiesnešu cunftē, ka mēnešiem jāvērtē, kurš no trim kandidātiem labākais? Vai tik uz konkursa komisijas locekļiem netiek izdarīts kāds politisks spiediens par labu vienam vai otram kandidātam? Neatkarīgā var apliecināt - politisko aprindu kuluāri tolaik burtiski «vārījās» par šo tēmu un tikai vēl spēcīgāki notikumi šo «vārīšanos» spēja apslāpēt.
Proti, 27. novembrī no amata atkāpās premjers V. Dombrovskis, tādējādi izlemjot arī par «labi strādājošo» pasludinātā J. Bordāna likteni tieslietu ministra amatā. Tomēr, saprotams, V. Dombrovska valdība turpināja pastāvēt vēl kādu laiku (gandrīz divus mēnešus - līdz 2014. gada 22. janvārim), kad demisionējušās valdības parasti mēdz izdarīt kaut ko pēc principa «tagad vai nekad», un tieši šajā laikā tika nomainīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja.

Slepenā KNAB vēstule

5. decembrī LETA paziņoja: «Demisionējošās valdības tieslietu ministrs Jānis Bordāns pieņēmis lēmumu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju iecelt Daigu Vilsoni, jo viņa rīcībā esot nonākusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstule, kurā norādīts uz tādām darbībām tiesas spriešanā Sandras Strences vadītajā apgabaltiesā, kas vērstas uz atsevišķu personu grupu, nevis visas sabiedrības interesēm. KNAB vēstulē norādīts, ka minētās darbības notikušas un notiek Strences kā apgabaltiesas priekšsēdētājas pilnvaru termiņa laikā. Turklāt KNAB vērsis tieslietu ministra uzmanību tam, ka tādējādi tiek apdraudēta ne tikai minētās tiesas, bet visas tiesu sistēmas reputācija kopumā, kā arī uzņēmējdarbības vides drošība Latvijā.»
Bet dažas stundas vēlāk LETA ziņoja: «Kandidātu vērtēšanas komisija par labākajiem kandidātiem Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata konkursā atzinusi pašreizējo apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju Daigu Vilsoni un iepriekšējo tiesas vadītāju Sandru Strenci.»

Tātad konkursa komisija joprojām nespēja izvēlēties vienu no trim. Kas gan tur tik sarežģīts? Netika slēpts, ka par labākajām pasludinātas divas pretendentes tieši sakarā ar J. Bordāna izvilkto «KNAB vēstuli», kaut gan komisija par labāko atzinusi S. Strenci.

Jau nākamajā dienā S. Strence Ģenerālprokuratūrai lūdza pārbaudīt ziņas Jāņa Bordāna bažām. «Kā es sapratu, KNAB kompetence ir beigusies, tāpēc uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina tālāk un to nevar atstāt bez ievērības,» LETA citēja tiesnesi S. Strenci.
«Plašāk par KNAB darbībām viņai gan nekas nav zināms un viņai nekas netika pateikts, atsaucoties uz to, ka informācija ir klasificēta, tātad nav pieejama. Strence skaidroja, ka ministrs esot norādījis uz pārkāpumiem, kas ir sistēmiski, proti, nav runa par vienu gadījumu. Tomēr tiesnese uzsvēra, ka attiecībā uz spriedumu noturības rādītājiem Rīgas apgabaltiesa ir pirmajā vietā valstī, paskaidrojot, ka nelikumību konstatēšana nebūtu palikusi bez sekām,» rakstīja LETA.
Protams, J. Bordāns Tieslietu padomei lika priekšā atbalstīt D. Vilsones, nevis S. Strences kandidatūru. LETA ziņoja: «Tieslietu padome pirmdien, 16. decembrī, slēgtā balsojumā ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā iecelt tiesnesi Daigu Vilsoni.

Diskusijas Tieslietu padomē raisījās par to, vai akceptējams tieslietu ministra lēmums par apgabaltiesas priekšsēdētāju iecelt nevis līdzšinējo priekšsēdētāju Sandru Strenci, ko kā piemērotāko kandidāti ieteikusi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija, bet gan Daigu Vilsoni, kuras kandidatūrai komisija ieteikusi pievērst uzmanību. Tieslietu ministrs norādīja, ka lēmumu pieņēmis, izvērtējot kandidātu iesniegtās apgabaltiesas attīstības koncepcijas, līdzvērtīgo komisijas balsojumu, kā arī to, ka komisija ir saņēmusi informāciju, kas ir KNAB rīcībā un kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.

Vairāki Tieslietu padomes locekļi norādīja, ka nepieņemami ir publiskot faktus, kas nav pierādīti, tādējādi metot aizdomu ēnu pār lielāko apgabaltiesu un visu tiesu sistēmu. Vienlaikus izskanēja viedoklis, ka tā ir tieslietu ministra likumā noteiktā kompetence - apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā virzīt kandidātu, ko par piemērotāko atzinis pats ministrs.»

Tiesu ķēķis

Ņemot vērā, ka tā ir «klasificēta informācija», līdz šim nav izdevies noskaidrot, kas tad tāds bija rakstīts J. Bordāna izvilktajā «KNAB vēstulē» un kura KNAB amatpersona šo vēstuli bija parakstījusi - vai tik ne kāds no pašreizējiem Bordāna partijas biedriem?

Diezin vai S. Strences darbībās tiešām tika konstatēts kaut kas kompromitējošs, jo viņa drīz vien tika iecelta par Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju un šobrīd jau ir pilntiesīga šīs tiesas priekšsēdētāja.

Diezin vai šīs 2013. gada otrās puses kaislības, kuru galvenais varonis, protams, bija J. Bordāns, vairoja sabiedrības uzticību tieslietu sistēmai.

Katrs Neatkarīgās lasītājs var spriest pats, kāpēc notikumi tolaik risinājās tā, kā tie risinājās. Neatkarīgās viedoklis - Jānis Bordāns, toreizējā premjera Valda Dombrovska un viņa partijas Vienotība atbalstīts, tolaik izdarīja spiedienu uz tiesu pašpārvaldi, lai par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju kļūtu tieši Daiga Vilsone.

Kāpēc tieši D. Vilsone Vienotībai un J. Bordānam bija vajadzīga Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā? Jautājums pagaidām paliek neatbildēts.