Par LU rektora amata pienākumu izpildītāju kļūst Straube

Šodien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts valdības rīkojums, ar kuru Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā netika apstiprināts Indriķis Muižnieks, un līdz ar šo rīkojumu par rektora vietas izpildītāju iecelts vēstures doktors, profesors Gvido Straube.

Līdz šī rīkojuma spēkā stāšanās brīdim LU rektora pienākumus pildīja Muižnieks, kura četru gadu pilnvaru termiņš bija beidzies augusta sākumā.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka Straube šiem pienākumiem izvēlēts, jo esot bijis viens no retajiem cilvēkiem, kurš neesot nobijies piekrist šim amatam.

Ja Ministru kabinets nolemj neapstiprināt LU rektoru, saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto LU divu mēnešu laikā atkārtoti ir jāorganizē rektora vēlēšanas. Straube šo ir minējis kā galveno savu darba uzdevumu.

Kā ziņots, pēc ilgām diskusijām valdība 27.augustā nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) domām, rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

IZM sagatavotajā Ministru kabineta rīkojumā teikts, ka izvērtējot un pārbaudot tai pieejamo informāciju par LU rektora vēlēšanām 24.maijā un 6.jūnijā notikušajās LU Satversmes sapulces sēdēs, konstatēts virkne būtisku Augstskolu likuma un LU Satversmes pārkāpumi, kuru rezultātā ir apšaubāms Muižnieka ievēlēšanas tiesiskums.

Ministrijas sagatavotais valdības rīkojums paredzēja neapstiprināt LU rektora amatā Muižnieku, jo valdības ieskatā LU nav nodrošinājusi atklātu, vispārēju un pārredzamu, labiem pārvaldības principiem atbilstošu rektora vēlēšanu norisi. Organizējot tādu rektora vēlēšanu procesu, kas ir sabiedrībai nesaprotams, sasteigts un acīmredzami nepārdomāts, LU ir nodarījusi kaitējumu savai reputācijai gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, teikts rīkojuma projektā.

IZM rīkojumā norādīja faktu, ka 24.maijā notikušajās rektora vēlēšanās 13 Satversmes sapulces dalībniekiem nebija tiesību piedalīties šajā balsojumā un pirmajā vēlēšanu kārtā tieši 13 balsis šķīra abus kandidātus, paužot, ka iespējams, prettiesiska dalība rektora vēlēšanās varētu būt ietekmējusi balsošanas rezultātu.

Tāpat, neesot ticis ievērots arī tas, ka studentu padomē ir jābūt iekļautiem pārstāvjiem no universitātes 13 fakultātēm. Padomē nav tikuši iekļauti studējošo pārstāvji no universitātes aģentūrām - "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža" un "Latvijas Universitātes Rīgas 1.medicīnas koledža", kas nozīmē - minēto aģentūru studējošo intereses netiek pārstāvētas ne vien universitātē, bet arī Latvijas Studentu apvienībā, kas ir Augstskolu likuma pārkāpums.

Projektā arī norādīts, ka studējošo pārstāvji Satversmes sapulcē nav ievēlēti, bet gan deleģēti, kas ir pretēji Augstskolu likumā un universitātes Satversmē noteiktajam.

Kā būtisks pārkāpums tika norādīts arī uz 24.maija LU Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja Ģirta Stinkuļa un Satversmes sapulces priekšsēdētāja Māra Kļaviņa pretrunīgajiem paziņojumiem - Stinkulis paziņojis, ka par universitātes rektoru "(..) nav ievēlēts neviens no pretendentiem un tiek noteikta vēlēšanu otrā kārta", savukārt Kļaviņš paziņojis, ka par universitātes rektoru "(..) ir ievēlēts profesors Indriķis Muižnieks".

IZM apgalvo, ka Kļaviņam šādu paziņojumu nebija nekāda tiesiska pamata izdarīt, jo Muižnieks nebija saņēmis klātesošo LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu, turklāt "pret" viņa ievēlēšanu LU rektora amatā bija balsojuši vairāk dalībnieku nekā "par".

Kā pārkāpums noteikts arī Muižnieka solis par LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšana, jo no LU Satversmes noteiktā regulējuma izriet, ka ārkārtas Satversmes sapulces sēde jāsasauc, ja rektors to pieprasa, nevis pats to sasauc un vienpersoniski nosaka tās darba reglamentu. Sapulces ārkārtas sēdes gadījumā minētais būtu jādara Satversmes sapulces priekšsēdētājam Kļaviņam, kurš ir atbildīgs par sapulces vadīšanu.

IZM arī vērsa uzmanību, ka sasaucot ārkārtas sēdi netika iepriekš minēts, ka notiks atkārtotas vēlēšanas. Jautājums tika iekļauts darba kārtībā notikušās sēdes sākumā, kad tika paziņota sēdes darba kārtība.

Lēmumu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, ko Muižnieks jau ir izdarījis.

LU, kopš IZM lūdza Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) sniegt atzinumu par vēlēšanu tiesiskumu, ir noliegusi visus tai piedēvētos pārkāpumus un pat pieaicināja divus zvērinātu advokātu birojus veikt neatkarīgu atzinumu. Juristi norādīja, ka LU neesot būtiski pārkāpusi Augstskolu likumu un LU Satversmi, lai Muižnieku neapstiprinātu amatā.