Smiltenes novadā dažās lauku sētās pēc svētdien piedzīvotās vētras vēl pat ceturtdien nebija elektrības, Grundzāles pagastā trešdien bija palikusi pēdējā māja, kurai nebija atjaunota elektrības padeve. "Vairākumam Grundzālē elektrības nebija divas dienas. Zemniekiem, kam lielākas fermas ar slaucamām govīm, ir ģeneratori. Galā tika," stāsta pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece.
Ka ģenerators ir jāgādā ar steigu, lai cik arī tas maksātu, pēc šīs vētras sapratusi arī Grundzāles zemniece Rudīte Smeško, kura tur 13 slaucamu govju. Divas dienas paliekot bez elektrības, viņa bijusi spiesta izgāzt zemē 300 litru piena, par ko ļoti sāpot sirds. "Bija jāslauc ar rokām. Un vēl jāgāž piens zemē, jo atdzesēt nebija iespējams. Sataisīju daļu biezpienā, bet nav jau, kas to pērk," žēlojās zemniece.
Mazajam zemniekam no svara ir katrs lats, ko var saņemt par pienotavā nodoto pienu. Pēc vētras R. Smeško secinājusi arī, ka jārosina, lai karstajā vasaras laikā, kad gaiss sasilst līdz 30 grādiem, pienotavas automašīna brauktu savākt pienu nevis divās dienās reizi, bet katru dienu. Zemniece arī ir dusmīga uz Latvenergo. "Tik dārgi maksājam par elektrību. Vai tiešām nevar ātrāk strādāt un labot bojājumus pēc vētras?!" saka R. Smeško.
Viņa bilst, ka nebūt nav vienīgā zemniece Smiltenes novadā, kurai šajās dienās nācās izgāzt zemē neatdzesēto pienu. Dzirdēts, ka kāds izgāzis tonnu piena, cits mazāk.
Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja bilst, ka gaisvada elektrolīnijas pagastā laikam taču nav pašā labākajā stāvoklī, jo arī bez vētras elektrība bieži vien raustoties. "Maksājam dārgi, taču uzlabojumi elektrotīklos nav jūtami," saka viņa.
A. Zvejniece stāsta arī, ka laucinieki, pēc svētdien piedzīvotās vētras paliekot bez elektrības, uztraucās par lielos vairumos saldētavās glabātajām sasaldētajām ogām un gaļu. "Zinu, ka dažās ģimenēs vārīja ievārījumu no atkusušajām ogām," saka viņa.