Jaundzimušo skaitā - pieaugums

 
©Mārtiņš Zilgalvis/ F64 Photo Agency

Jūlijs pieteicies par pirmo mēnesi kopš ilga laika, kad jaundzimušo skaits nav bijis mazāks par jaundzimušo skaitu tajā pašā mēnesī pirms gada.

Šā gada jūlijā Latvijā reģistrēts 1871 jaundzimušais, kas neapšaubāmi pārspēj 2018. gada jūliju ar 1807 jaundzimušajiem. +64 jaundzimušie dod vismaz cerības, ka šoreiz pluss nepārvērtīsies par mīnusu, kā tas pavisam nesen piedzīvots. Jāatgādina, ka aprīlim pierakstītie 1557 bērni vismaz aritmētiski bija vairāk nekā 1556 jaundzimušie 2018. gada aprīlī, bet tā tas bija tikai līdz brīdim, kad Centrālā statistikas pārvalde precizēja pagājušā gada datus un pierakstīja pērnajam aprīlim 1646 jaundzimušos uz citu mēnešu rēķina. Pamatojums šīm izmaiņām tāds, ka sākotnēji tiek ziņots par tādu jaundzimušo skaitu, kāds attiecīgajā mēnesī pieteikts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē neatkarīgi no bērna dzimšanas dienas tajā pašā vai iepriekšējos mēnešos. Pēc tam statistiķi no jaundzimušo reģistrācijas sadalījuma pa mēnešiem izveido to pašu bērnu dzimšanas sadalījumu pa mēnešiem, kā arī iekļauj tos bērnus, ko Latvijas valstspiederīgie pieteikuši Latvijas pārstāvniecībām ārzemēs. No turienes ziņas līdz statistiķiem nonāk ar ilgu kavēšanos. Attiecībā uz 2018. gadu šis darbs skaitās pabeigts, un statistiķi nenāks klajā ar atklājumiem, ka īstenībā pērnajā jūlijā dzimuši 1872 bērni, kas liktu kaunā šā gada jūliju, taču šā gada jūlija galīgos rezultātus mēs uzzināsim tikai 2020. gada jūnijā.

Raudzīties uz jūlija plusu ar piesardzību liek ļoti straujais jaundzimušo skaita samazinājums jūnijā no 1750 bērniem 2018. gadā līdz 1508 bērniem šogad. Tam nu gan negribas ticēt, ka Latvijā tik ļoti strauji būtu mainījušies cilvēku paradumi vai notikusi cilvēku novecošana. Ar novecošanu šajā gadījumā jāsaprot ne statistiski vidējā Latvijas iedzīvotāja vecums gados, bet sieviešu bioloģiskā novecošana līdz menopauzei, kas neiestājas visām sievietēm vienā un tajā pašā kalendārajā vecumā. Ticamākais izskaidrojums jūnija rādītājam -247 ir šā rādītāja iegūšanas metode, kas attiecas arī uz jūlija +64. Statistiķi draud visu sabojāt, no šiem diviem skaitļiem aprēķinot vienu vidējo, kas diemžēl būs negatīvs. Tomēr statistiķus nevarēs vainot, ja viņi tā tiešām izdarīs. Ja ir noticis tā, ka 2019. gada jūlijs kļuvis par pavērsiena punktu, pēc kura dzimstība Latvijā atkal pavērsusies uz augšu, kā pēdējās desmitgadēs vairākkārt piedzīvots, tad statistiķi to nākamā gada jūnijā apliecinās ar vislielāko atbildības izjūtu un ticamības pakāpi.

Pat ja galīgais šā gada jūlija jaundzimušo skaits izrādīsies mazāks par sākotnēji paziņoto, tam tomēr paliks lielas izredzes sasniegt šā gada rekordu. Starp daudzām un dažādām, tajā skaitā pretējām cilvēku vēlmēm ir nokārtot viņu bērnu piedzimšanu vasarā, lai bērnu aprūpe viņu dzīves pirmajos mēnešos būtu ērtāka un lētāka. Ja dažādas vēlmes neizjauc viena otru un arī daba tās akceptē, tad šāds rezultāts tiek sasniegts. Pārskatāmā pagātnē tikai 2014. un 2015. gada jūliji bija tādi, kad jaundzimušo skaits kaut nedaudz pārsniedza atmiņā paliekošo divu tūkstošu robežlīniju, kam tajos gados pāri netika ne jūniji, ne augusti. Tomēr cilvēkiem ir visas iespējas šīs proporcijas mainīt. Piemēram, klimatiski sezonālajam jaundzimušo skaita pieaugumam līdz 2070 bērniem 2006. gada jūnijā sekoja 2087 bērni 2007. gada janvārī, kad ekonomiskais cikls izjauca dabas ritmu.