Veselības nozares reformu turpināšanai nākamgad nepieciešami 144 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem.
Vislielākais finansējums jeb 58,9 miljoni eiro nepieciešami reformām, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu. Par šo finansējumu plānots palielināt par valsts finansējumu pieejamo sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu skaitu, uzturēt pediatru kabinetus, pārrēķināt aprūpes epizodes tarifus, palielināt diabēta kabinetos pieejamo pacientu apmācību skaitu, palielināt endoprotezēšanas operāciju pieejamību, kā arī īstenot citus pasākumus.
Vēl viens finansiāli ietilpīgs pasākumu kopums paredzēts onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai, kam nākamgad nepieciešami 24,3 miljoni eiro. Šis finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu medikamentus onkoloģiskajiem pacientiem. Valsts patoloģijas centrā veicamo pakalpojumu jaunu manipulāciju izveidi, reformētu vēža skrīninga programmu, kā arī veiktu virkni citu pasākumu onkoloģijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.
Tikmēr infekcijas slimību izplatības mazināšanai nākamgad nepieciešami 16,2 miljoni eiro. Tādējādi tiktu nodrošināti valsts kompensējamie medikamenti un laboratorijas izmeklējumi pacientiem ar C hepatītu, paplašinātas ārstēšanas iespējas pacientiem ar HIV, mobilās vienības izveide HIV un saistīto infekciju riska grupām, kā arī citi pasākumi.
Primārās veselības aprūpes sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošanai nepieciešami 15,6 miljoni eiro. Finansējums paredzēts mērķa kritēriju izpildes iekļaušanai ģimenes ārstu kapitācijas naudā, ģimenes ārstu kvalitātes maksājumu sistēmas reformai, bērnu zobārstniecības pieejamības uzlabošanai un citām vajadzībām.
Arvien vairāk publiski tiek pausts, ka psihiskā veselība ir nozīmīga vispārējās veselības komponente, un arī psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai nepieciešams finansējums reformu turpināšanai. Par 10,1 miljonu eiro iecerēts stiprināt psihiatrijas prakses, uzlabot pieejamību dienas stacionārā pieejamajiem pakalpojumiem psihiskajā veselības aprūpē, kā arī turpināt virkni citu pasākumu.
Ārstniecības iestāžu līmeņu reformai nepieciešami 9,2 miljoni eiro, kas nepieciešami, lai finansētu saistībā ar līmeņu izmaiņām plānotās izmaksas, piemēram, lai neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļās papildus nodrošinātu neonatologu vai paliatīvās aprūpes pakalpojumu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Arī kardiovaskulārās saslimstības Latvijā ir būtiska problēma, un to mazināšanai, kā arī slimību ārstēšanas efektivitātes uzlabošanai nepieciešami 6,5 miljoni eiro. Tādējādi tiks nodrošināta sirds un asinsvadu saslimšanas pasākumu profilakses turpināšana, uzlabota asinsrites sistēmas slimību medikamentoza ārstēšana un citi segmenti šo slimību ārstēšanā.
Kā pausts ziņojumā, medicīniskajai rehabilitācijai ir būtiska nozīme darbspēju saglabāšanai un atjaunošanai un tai ir jābūt pēctecīgai veselības aprūpes sastāvdaļai, tāpēc 5,2 miljoni eiro paredzēti rehabilitācijas pakalpojumu stratēģiskajam iepirkumam. Tas nodrošinās akūtās rehabilitācijas pakalpojumu apjoma palielināšanu, kā arī subakūtās, ilgtermiņa un perinatālā periodā radušos stāvokļu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus.
LETA jau vēstīja, ka vakar Ministru kabinetā skatītajā FM informatīvajā ziņojumā par budžeta izdevumu 2020., 2021. un 2022.gadam pārskatīšanas rezultātiem tika norādīts, ka pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro - ministriju noteiktajām prioritātēm.