Jaunā Rīgas teātra būvnieki piedāvā mierizlīgumu; darbus sola pabeigt līdz 2022.gada martam

Jaunā Rīgas teātra būvnieki pilnsabiedrība "ReRe būve 1" piedāvā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) mierizlīgumu un risinājumu, kādā veidā atsākt teātra rekonstrukciju, lai to pabeigtu līdz 2022.gada 31.martam, noskaidroja VNĪ un būvnieku tikšanās laikā.

"ReRe Group" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboliņš-Āboltiņš tikšanās laikā iesniedza VNĪ piedāvājumu, kurā būvnieki apņemas uzņemties daļu no papildus izmaksām, kuras radušās būvdarbu laikā. Tāpat "ReRe būve 1" apņemas paši izstrādāt trūkstošos būvkonstrukciju projektus un saskaņot tos ar "Zaigas Gailes biroju". Būvnieki arī apņemas par saviem līdzekļiem novērst kaimiņu mājām pāļu urbšanas laikā radītos izdevumus.

"Esam gatavi paši uzņemties lielu daļu no papildus izdevumiem, bet ir izdevumu pozīcijas, kuras būtu jāsedz pasūtītājam - VNĪ. Tāpat esam gatavi turpināt sadarbību ar "Zaigas Gailes biroju" esošā būvprojekta ietvaros. Esam gatavi atsākt darbus jau 3.septembrī un pabeigt tos līdz 2022.gada 31.martam," norādīja Āboltiņš-Āboliņš.

"ReRe būve 1" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks sarunas laikā uzsvēra, ka būvnieki gatavi izstrādāt trūkstošās projekta daļas par saviem līdzekļiem un arī uzņemties atbildību par projektēšanu.

Koks arī pauda viedokli, ka nedēļas laikā līdz 3.septembrim VNĪ var paspēt iepazīties ar būvnieku iesniegto piedāvājumu, izvērtēt tā juridiskos aspektus, lai septembrī būtu iespējams atsākt darbus.

"Ņemot vērā šī projekta valstisko un sabiedrisko nozīmi, aicinām VNĪ valdi atbildīgi izvērtēt mūsu priekšlikumu strīda noregulējumam ārpustiesas kārtībā un būvdarbu atsākšanai. Izbeidzot līgumu ar mums, jaunā iepirkuma rezultātā būvdarbu izpildes termiņi neglābjami pagarināsies vēl vairāk, turklāt finansiāla ieguvuma no šādas rīcības nebūs, izņemot, ja tiks būtiski grozīts būvprojekts un mainīts pats Jaunā Rīgas teātra ēkas koncepts," norādīja Koks.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna tomēr vērsa uzmanību uz to, ka joprojām paliek iepriekš noslēgtā līguma sadārdzinājums par vairāk nekā 1,6 miljoniem eiro, kas būtu jāsedz no valsts līdzekļiem.

"Mums pagaidām nav pārliecības par šī piedāvājuma atbilstību Publisko iepirkumu likumam, jo tiek būtiski mainīti termiņi un līguma summa. Tāpēc ir nepieciešams gan Iepirkumu uzraudzības biroja, gan Valsts kontroles atzinums. Tāpat paliek šaubas, vai tiek ievēroti godīgas konkurences principi, kā arī vai nenotiks nesaimnieciska rīcība ar publiskiem līdzekļiem," sacīja Vārna.

Viņš uzsvēra, ka ir daudz neatbildētu jautājumu, tāpēc VNĪ vadītājam 3.septembris kā darbu atsākšanas termiņš nešķiet reāls. "Jāizskata iesniegtie dokumenti un jāsagaida vairāku institūciju atzinumi," uzsvēra Vārna.

"Zaigas Gailes biroja" pārstāvis Māris Gailis norādīja, ka birojam ir līgumattiecības ar VNĪ, tāpēc tas sekos VNĪ pozīcijai. "Tomēr vēlos norādīt, ka Jaunā Rīgas teātra projektam lētāk un ātrāk būtu atrast mierizlīgumu un turpināt darbus," sacīja Gailis.

Būvnieki un VNĪ vienojās, ka pēc iepazīšanās ar iesniegto piedāvājumu un atzinumu saņemšanas sarunas tiks turpinātas.

VNĪ pagaidām uztur aicinājumu būvniekiem korekti pārtraukt sadarbību, lai būtu iespējams turpināt būvēt Eiropas līmeņa teātri. VNĪ vērtēs būvnieku iesniegto piedāvājumu, taču šobrīd pārliecība, kā tas risina visus iezīmētos šķēršļus sadarbībai, nav gūta, uzsvēra Vārna.

"Šobrīd nav skaidrs, kā tiek risināti visi juridiskie šķēršļi. VNĪ vērtēs būvnieka "ReRe būve 1" iesniegto piedāvājumu un gatavību uzņemties atbildību, spēju novērst drošības un kvalitātes pārkāpumus un vai tas ir iekļauts "ReRe būve 1" iesniegtajā priekšlikumā," norādīja Vārna.

Viņš piebilda, ka VNĪ nevarējām akceptēt būvnieka iesniegto piedāvājumu par iepriekš iesniegto darbu grafiku, jo izvirzītās prasības, tostarp līguma termiņa pagarināšana, budžeta palielināšana ir pretrunā ne tikai iepriekš izvirzītajiem noteikumiem, bet arī Publisko iepirkumu likuma normām. "Likuma izpratnē šis ir piedāvājums slēgt jaunu līgumu, nevis turpinājums esošajam līgumam. To var uzskatīt arī par konkurenci kropļojošu mēģinājumu apiet publiskā iepirkuma procedūru," uzsvēra Vārna.

Pagaidām VNĪ ieskatā vienīgais saprātīgais risinājums ir līdzšinējās sadarbības izbeigšanas apstiprināšana tiesvedības vai sarunu ceļā un jauna konkursa izsludināšana, bet par turpmāko rīcības plānu VNĪ informēs pēc iepazīšanās ar būvnieka piedāvājumu.

VNĪ informēja, ka kopš pāļu urbšanas darbu apturēšanas pērn 22.novembrī VNĪ ar "ReRe būve 1" tālāka risinājuma kopīgai rašanai ir notikušas 23 projekta būvsapulces, sešas vadības sapulces, kā arī nepārtraukta saziņa dokumentu formātā. Tāpat 31.maijā VNĪ izteica brīdinājumu un deva iespēju ReRe būve 1" novērst līguma pārkāpumus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par Jaunā Rīgas teātra būvnieka "ReRe būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

Tāpat lēmums par prasības pieteikuma nodrošinājumu paredz aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu. Tas nozīmē, ka tiesai jākonstatē, ka iespējamība apmierināt būvnieka prasību ir lielāka nekā tās noraidīšanas iespējamība. Lēmumā teikts, ka "prasības nodrošinājums ir attaisnojams, ja ir pamats pieņemt, ka tas saskan ar gaidāmo tiesas spriedumu, proti, spriedums visticamāk būs labvēlīgs prasītājam".

Tiesas aizliegums stājās spēkā 14.augustā un šis lēmums nav pārsūdzams.

Savukārt VNĪ tuvākajā laikā plāno lūgt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu atcelt Jaunā Rīgas teātra projektam piemēroto prasības nodrošinājumu, kas aizliedz VNĪ slēgt līgumus ar citiem būvniekiem projekta īstenošanai.

"Lai arī tiesas lēmums tiešām nav pārsūdzams, mums ir iespēja sniegt tiesai argumentētu lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu, jo VNĪ līgumu lauza, balstoties uz konstatētiem drošības pārkāpumiem būvniecības laikā. Tiesa izskatīs VNĪ argumentos un pieņems lēmumus vai saglabāt liegumu vai atcelt," skaidroja VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.

Viņš norādīja, ka visi VNĪ argumenti balstīti uz dokumentētiem pierādījumiem par drošības normu ignorēšanu no būvnieka puses iepriekšējā darbu veikšanas posmā, veicot pāļu iestrādi. Tādējādi tika nodarīts kaitējums blakus esošām ēkām.

Valkers norādīja, ka arī "ReRe būve 1" publiskais arguments par vēlmi turpināt esošo līgumu nav patiess - pretēji šim apgalvojumam "ReRe būve 1" 2019.gada 31.maijā VNĪ iesniegtais piedāvājums par turpmāku darbu grafiku ir mēģinājums, apejot publiska iepirkuma procedūru, iegūt jaunu līgumu, kurā projekta termiņš no diviem gadiem pagarināts uz četriem gadiem, paredzēto darbu grafikā iekļaujot arī darbus, kas jau paveikti.

"Mainot visus būtiskos līguma noteikumus - apjoms, termiņš, budžets nav iespējams likuma izpratnē runāt par līguma turpinājumu, tas ir jauns līgums, ko būvnieks cenšas panākt apejot likumā noteikto procedūru," sacīja Valkers.

Viņš piebilda, ka VNĪ ir izvērtējuši visus iespējamos scenārijus un paredzēja, ka īstermiņā "ReRe būve 1" izdosies panākt liegumu turpināt būvdarbus, bet šoreiz, atšķirībā no līdzīgas situācijas Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā, VNĪ esot stipri savos argumentos.

Tāpat VNĪ 5.augustā iesniegusi Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no "ReRe būve 1", lai nodrošinātu līgumā par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi paredzēto prasību izpildi.

VNĪ 13.augustā plānoja pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 no "ReRe būve1", bet, tā kā būvnieks būvlaukumu labprātīgi nodot atteicās, VNĪ drīzumā organizēs vienpusēju būvlaukuma pārņemšanu līgumā noteiktajā kārtībā.

VNĪ jūlijā paziņoja par līguma laušanu ar pilnsabiedrību "ReRe būve 1". Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.