Jurģis Ugors: Arī skrienot var rūpēties par vidi

 
©Publicitātes foto, Jānis Pastars

Lai cik daudz netiktu runāts par atkritumu šķirošanu, savākšanu, neizmešanu tiem neparedzētās vietās, tiktu rīkotas akcijas, izglītojošie pasākumi bērniem un pieaugušajiem, Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā vēl arvien ir ko uzlabot. Par metodēm un procesiem, kas varētu uzlabot un mainīt Latvijas atkritumu apsaimniekošanas kvalitāti, saruna ar Atkritumu apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju un SIA Pilsētvides serviss valdes locekli Jurģi Ugoru.

- Pilsētvides serviss bija viena no četrām kompānijām, kura veica atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Izsludinātais Rīgas domes konkurss ir noslēdzies - uzvaru tajā guvusi Tīrīga. Vai tas nozīmē, ka Pilsētvides serviss pamet Rīgu?

- Jā, kopš jaunā līguma stāšanās spēkā 15. septembrī Pilsētvides serviss vairs nesniegs atkritumu izvešanas pakalpojumus Rīgas pilsētā. Taču mūsu kompānija ļoti labi strādā citās Latvijas pašvaldībās. Pirms vairākiem gadiem, uzvarot konkursā par atkritumu apsaimniekošanu Gulbenes novadā, spērām pirmo soli sadarbībā ar reģionu pašvaldībām. Izveidojot spēcīgu materiāli tehnisko bāzi, kā arī piedāvājot iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus, kas ir saskaņā ar vietējās pašvaldības redzējumu par atkritumu apsaimniekošanas modeli un kvalitātes kritērijiem, esam ieguvuši labu reputāciju ne tikai Gulbenes novadā. Pakāpeniski, konkursu kārtībā esam ieguvuši tiesības strādāt arī Alūksnes, Balvu, Cesvaines un Lubānas novados.

- Pavisam nesen ir noslēgts jaunais atkritumu apsaimniekošanas līgums ar Gulbenes novada pašvaldību uz nākamajiem septiņiem gadiem. Vai līgumā ir iekļauts arī kas jauns?

- Kārtējā uzvara Gulbenes atkritumu apsaimniekošanas konkursā nozīmē to, ka mūsu līdzšinējais darbs ir novērtēts, pašvaldībai ir izdevīgi un ērti sadarboties ar mums. Mēs esam pierādījuši sava darba efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti visā Malienas reģionā, kuru apkalpojam jau vairākus gadus. Mēs pazīstam vietējos iedzīvotājus, zinām viņu vēlmes un vajadzības attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas servisu un šķirošanas iespējām. Mēs protam sniegt viņiem arī pievienoto vērtību - vides izglītības aktivitātes. Ar prieku un arvien lielāku degsmi turpināsim darboties Gulbenes novada teritorijā.

Lielāka izpratne par jēdzienu «ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma» veidojas gan atkritumu apsaimniekošanas nozares speciālistiem, gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, tāpēc likumsakarīga ir procesu attīstība un jaunu instrumentu ieviešana. Viens no jaunumiem ir paplašinātas iedzīvotāju iespējas šķirot atkritumus un tos bez maksas nodot. Paredzēts ne tikai uzstādīt vairāk konteineru šķiroto atkritumu izmešanai, bet arī ierīkot specializētu laukumu, kurā iedzīvotāji varēs nodot arī lielgabarīta atkritumus un automašīnu riepas. Piemēram, katrs auto īpašnieks, kurām ir spēkā esošs līgums ar Pilsētvides servisu, varēs gadā bez maksas nodot vienu auto riepu komplektu. Patlaban norit laukuma infrastruktūras izveidošana, jo šādiem laukumiem, lai tie būtu videi un cilvēkiem droši, jābūt norobežotiem, apsargātiem un aprīkotiem ar atbilstošiem konteineriem.

- Vai Gulbenes novada iedzīvotājiem jaunais līgums nesīs arī citas izmaiņas?

- Tā kā no jauna noslēgts līgums ar pašvaldību ir balstīts uz citādiem noteikumiem un paredz jaunu pakalpojumu sniegšanas kārtību, visiem klientiem, lai turpinātu saņemt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, obligāti jāpārslēdz līgumi ar SIA Pilsētvides serviss, ko var izdarīt Klientu apkalpošanas centrā klātienē Brīvības ielā 87C, Gulbenē, rakstot uz e-pastu gulbene@pilsetvide.lv vai zvanot pa tālruni 25749599 vai 64495050.

- Latvijā ienācis jauns vārds un process - plogging. Ko tas nozīmē?

- Plogings ir zviedru izcelsmes videi draudzīgs fitnesa virziens, kas apvieno lēno treniņa skriešanu vai jebkāda cita veida pārvietošanos ar atkritumu vākšanu. Šobrīd ploginga kustībai pievienojušās jau vairāk nekā 40 valstis, tostarp arī Latvija, kur par šīs kustības vēstnesi ir kļuvis uzņēmums Pilsētvides serviss un es - Jurģis Ugors - personīgi.

- Vai plogings domāts kā personalizēts treniņš ar pievienoto vērtību, vai arī tam ir organizētu pasākumu iezīmes?

- Nav nekādu noteikumu, kad un kurš veic plogingu - tas var būt arī ikrīta skrējiens pa pilsētas ielām vai mežu - jāpaņem līdzi atkritumu maisiņš un vērīgi jāskatās apkārt, lai nepaskrietu garām nomestam papīram, maisiņam, tukšai pudelei vai kam citam. Uzsvēršu, ka fitnesa treneri ir ļoti pozitīvi novērtējuši plogingu, jo, apstājoties, pieliecoties un veicot citas darbības, ko parasti neizmanto skriešanā, treniņa efekts ir labāks.

Šovasar esam organizējuši jau sešus ploginga skrējienus - pie Lubānas ezera (Rēzeknes teritorijā), Lubānā, Gulbenē, Alūksnē, Balvos, Madonā. Jāatzīst, ka Alūksnes ploginga posms, kurā piedalījās 60 dalībnieku, ir līdz šim visplašākais Latvijā un ievērības cienīgs arī citu valstu vidū. Pilsētvides servisa mājaslapā (www.pilsetvide.lv) ir izveidota speciāli plogingam veltīta sadaļa Par Plogging, kurā cilvēki var atrast detalizētāku informāciju par šo kustību, kā arī sekot līdzi un pieteikties ploginga skrējieniem.

Kopumā šīs vasaras ploginga skrējienos iesaistījušies vairāk nekā 250 plogotāju un savākts vairāk nekā piecas tonnas atkritumu. Priekšā ir vēl divi pasākumi Kuldīgā un Rīgā sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību.

- Jūs pieminējāt Alūksnes ploginga posmu, kas sakrita ar Alūksnes pilsētas svētku laiku. Tas ir apzināts solis vai nejaušība?

- Pilsētas svētki vieno cilvēkus dažādām aktivitātēm - viņi vēlas gan kopības sajūtu, gan azartu, gan labi padarīta darba sajūtu, lai svētki paliktu atmiņā ar kaut ko ļoti pozitīvu. Kas gan var būt pozitīvāks un vienojošāks par paša un vides veselības uzlabošanu kopā ar līdzīgi domājošajiem. Mūsuprāt, plogings kā pilsētas svētku sastāvdaļa ir ļoti vērtīgs papildinājums. Alūksnes pilsētas svētku kulminācijā norisinājās SIA Pilsētvides serviss kampaņa Plogging: Esi varonis. Pasākumā, kurā piedalījās ap 60 Alūksnes novada iedzīvotāju, stundas laikā tika savākts vairāk nekā trīs tonnas atkritumu

Ploginga skrējiens sākās pie Alūksnes Jaunās pils un bija četrus kilometrus garš, kas ļāva aptvert un sakopt plašu teritoriju. Līdztekus ploginga skrējienam pirmo reizi notika arī atkritumu vākšana no ūdens virsmas. Pieci ploginga dalībnieki ar SUP dēļiem devās Alūksnes ezerā un nepilnas stundas laikā savāca divus 75 litru maisus ar dažādiem atkritumiem, tostarp plastmasas pudelēm, makšķernieku lietām, maisiņiem un pārtikas iepakojumiem.

Skrējiena laikā savāktajā atkritumu kaudzē tika liktas stikla un plastmasas pudeles, šampūna pudeles, kā arī tādi bīstamie atkritumi kā makšķerēšanas auklas un āķi, sarūsējuši metāllūžņi.

Gribu atzīmēt VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ieguldījumu ploginga popularizēšanā un atbalstīšanā. LAU savā ikdienas darbā ļoti labi redz valdošos procesus - ik gadu ceļmalu attīrīšanai no atkritumiem tiek tērēti simtiem tūkstošu eiro.

- Vai pēc pasākumiem ir iegūtas arī atziņas, ne tikai statistika par savākto atkritumu daudzumu?

- Atziņas no lielā ploginga skrējiena ir divējādas. No vienas puses, ir patiess prieks un lepnums, ka pasākumam atsaucās tik daudz dalībnieku. Cilvēki nav vienaldzīgi pret vides piesārņojuma problēmu, viņiem rūp kārtība dzimtajā novadā, un viņi ir gatavi sniegt savu ieguldījumu, lai uzturētu tajā tīrību. Jauki, ka dalībnieku vidū bija arī bērni - cieņa pret dabu un vides saudzēšanas pamatprincipi ir jāaudzina no bērnības, lai nākamās paaudzes gūtu lielākus panākumus, veidojot vidi bez atkritumiem. Taču atkritumu apjoms, kuru 60 cilvēku stundas laikā savāca, dodoties četru kilometru trasē, ir ļoti liels! Tāda netālredzīga un vieglprātīga cilvēku attieksme pret dabu ir skumīga. Daba dod mums tik daudz, bet ar ko mēs viņai atbildam? Mums katram ir jāuzņemas atbildība par personīgu ietekmi uz vidi jau šodien.

- Atkal jau Latvijā diskutējam par depozīta sistēmu, kurai ir gan piekritēji, gan oponenti. Kāds ir jūsu kā cilvēka, kurš labi pārzina praktisko atkritumu apsaimniekošanas vidi, viedoklis?

- Depozīta sistēma, par ko runājam jau daudzus gadus un nekādi nevaram ieviest, šobrīd jau ir novecojusi - šobrīd par depozīta sistēmu ir jārunā daudz plašākā skatījumā - to liek darīt gan jaunākās zinātniskās atziņas, gan statistika, gan pieejamās tehnoloģijas.

2019. gada maijā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību ieviest paplašināto depozīta sistēmu dzēriena iepakojumam. Šīs sistēmas priekšrocības ir nododamā iepakojuma daudzveidībā - neizdalot tikai dzērienu iepakojumu, kā tas ir klasiskajā depozīta sistēmā. Respektīvi, šobrīd Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja ieviest jau daudz modernāku depozīta sistēmu. Noteikti ir vērts pieminēt, ka Čehija šobrīd domā par depozīta sistēmas ieviešanu un ir veikusi padziļinātu pētījumu par labākajiem variantiem, un tieši paplašinātais depozīts ir minēts kā labs piemērs.

Ar depozīta sistēmu, kas pieņemtu plašāku iepakojumu - gan šampūna pudeles, gan dažādu stikla taru, piemēram, stikla burkas, šampanieša pudeles, stiprā alkohola pudeles -, Latvija daudz ātrāk sasniegtu ES izvirzītos mērķus, kā arī stimulētu patērētājus vairāk šķirot.

Šobrīd Latvijā jau tiek izstrādātas iekārtas, kas ar mākslīgo intelektu pazīst dažādus iepakojuma veidus, pat saplacinātas pudeles. Šādi sabiedrībai tiktu nodrošināta mūsdienīga, tālredzīga, maksimāli efektīva depozīta sistēma. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka šie modernie, mūsdienīgie risinājumi tiek radīti tepat pie mums Latvijā. Es pieļauju iespēju, ka gala rezultātā šī Latvijas modernā paplašinātā depozīta sistēma varētu kļūt par eksportspējīgu produktu.