No notekūdeņiem var gūt labumu

 
©F64 Photo Agency

Bioloģiskās attīrīšanas stacija (BAS) Daugavgrīva jau 30 gadu darbojas nepārtraukti, un pat iekārtu remonta laikā tās darbu nedrīkst apturēt. Pašlaik attīrīšanas stacijas jauda ir pietiekama rīdzinieku, Latvijas galvaspilsētas ražošanas uzņēmumu radīto notekūdeņu un lietusūdeņu savākšanai un attīrīšanai, bet nepieciešamības gadījumā būs iespējams paplašināties. Ūdenssaimniecību darbības regulējums Eiropas Savienībā netiek bieži mainīts, lai nodrošinātu šīs jomas uzņēmumiem stabilitāti. Tas nenozīmē stagnāciju. Valstis arvien vairāk meklē veidus, kā atgūt resursus no netīriem, piesārņotiem notekūdeņiem, piemēram, ražot ne tikai biogāzi, bet arī minerālmēslojumu.

Ar rezervi

«Kad tika lemts par notekūdeņu attīrīšanas stacijas izveidi, to izlēma būvēt ārpus apdzīvojamiem rajoniem. Tajā laikā, plānojot Rīgas attīstību, uzdevums bija pārtvert pilnīgi visus notekūdeņus un likvidēt mazās attīrīšanas stacijas Ķengaragā, Juglā un Bolderājā. Attīrīšanas stacijas jauda tika plānota 350 000 kubikmetru diennaktī. Pārrēķinot vagonos, tie būtu 5800 vagoni netīru notekūdeņu diennaktī,» stāsta BAS Daugavgrīva direktors Māris Zviedris.

Viņš piebilst, ka savulaik pilsētas attīstības plāns paredzēja - 2010. gadā Rīgā būs 1,4 miljoni iedzīvotāju. Notekūdeņu apjoms palielinātos, tāpēc BAS tiktu paplašināta otrtik. «Bet zināms, ka nenonācām līdz būtiskam iedzīvotāju pieaugumam, līdz ar to mēs izmantojam esošās iekārtas un modernizējam procesus.» Pašlaik BAS Daugavgrīva attīra vidēji 130 000-140 000 kubikmetru notekūdeņu dienā, bet lietainās dienās šis apjoms var sasniegt arī 170 000-180 000 kubikmetru.

Varētu pieļaut, ka ekonomiskāka sadzīves tehnika (veļasmašīnas, trauku mazgājamās mašīnas) un cilvēku ikdienas paradumi samazina gan notekūdeņu apjomu, gan piesārņojuma daudzumu. Tā nav, norāda M. Zviedris. Notekūdeņu daudzums lēni samazinās, bet kopējais piesārņojuma daudzums nemainās, tāpēc ūdenssaimniecībai ir jāspēj pielāgoties šiem apstākļiem, modernizējot iekārtas un automatizējot notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas procesu.

Modernizē visu laiku

Nozīmīga rekonstrukcija BAS Daugavgrīva notikusi divas reizes - 2001. gadā un no 2011. līdz 2014. gadam. Pārējā laikā nostādinātāju jeb betona baseinu pārbūve notiek pakāpeniski, gadā tiek atjaunots viens līdz divi baseini. Kopumā BAS Daugavgrīva ir 16 notekūdeņa nostādinātāju - seši pirmreizējie un desmit otrreizējās tvertnes.

«Esam saglabājuši betona tvertnes un aprīkojuši tās ar modernākām iekārtām. Ir izstrādāts nostādinātāju baseinu modernizācijas projekts, un to pakāpeniski īstenojam. Paredzēta visu 16 betona baseinu atjaunošana un nerūsējošā tērauda konstrukciju uzstādīšana, lai iekārtas varētu droši kalpot nākamos 50 gadus,» saka M. Zviedris. Tāds ir nostādinātāju ekspluatācijas termiņš.

Prasība pēc energoefektivitātes

BAS Daugavgrīva ir jāizpilda energoefektivitātes prasības. To panāk, modernizējot un automatizējot notekūdeņu pārstrādes procesu. M. Zviedris skaidro, ka automātiski regulēts process ļauj precīzi noteikt piesārņojuma svārstības. Atkarībā no tām, notekūdeņiem tiek pievienots skābeklis, ķīmiskie reaģenti un dzīvie mikroorganismi - ne par daudz, ne par maz, lai tie strādātu maksimāli efektīvi. Baktērijas ir dzīvs organisms un reaģē uz izmaiņām notekūdeņu sastāvā. Ik dienu vidēji 580 tonnas baktēriju attīra Rīgas notekūdeņus līdz tādam līmenim, lai neietekmētu apkārtējo vidi.

Energoefektivitātes paaugstināšanai noder arī dūņas, kas tiek saražotas ūdenssaimniecībā. Proti, dūņu apstrādes procesā iegūst biogāzi.

  1. Zviedris stāsta, ka Latvijas ūdenssaimniecību saražoto dūņu izmantošana lauksaimniecībā un kompostēšanā pašlaik ir visizplatītākie izmantošanas veidi, taču Eiropas lielie uzņēmumi un zinātniskās institūcijas veic pētījumus par dūņās esošo organisko materiālu pārvēršanu enerģijā vai materiālos ar tālāku izmantošanu. Piemēram, izžāvējot un sadedzinot organisko masu, var iegūt elektroenerģiju un siltumu.

Izmazgā veļu - saražo minerālmēslojumu

Ūdenssaimniecību darbības regulējums netiek bieži mainīts. «Šādā nozarē investīcijas nepieciešamas ilgtermiņā un jāplāno ilgtermiņa attīstība, tāpēc vajadzīga stabilitāte. Direktīvas, kas regulē ūdenssaimniecības darbību, ir divas. Kopš 1986. gada ir spēkā direktīva, kas attiecas uz dūņu izmantošanu, un kopš 1991. gada - direktīva, kas attiecas uz notekūdeņu attīrīšanas prasībām. Tās būtiski nav mainījušās, savukārt mūsu likumdošana ir izstrādāta, pamatojoties uz šīm direktīvām,» stāsta M. Zviedris.

«Kas tomēr mainās? Piemēram, Vācijā un citās vecajās Eiropas valstīs meklē, kā padarīt procesus vēl efektīvākus, kā atgūt otrreizējos resursus. Notekūdeņu attīrīšanas procesā ir iespējams atgūt siltumu un to izmantot apkurei, iekārtu darbināšanai. Otra būtiska tendence Eiropas Savienībā ir atgūt notekūdeņos esošo fosforu. Tas ir fosils materiāls, to iegūst Āfrikā, bet resursi ir ierobežoti,» par nozares tendencēm informē M. Zviedris. Notekūdeņu attīrīšanas laikā tiek iegūts ļoti liels fosfora apjoms, kas tur nonācis, «pateicoties» sadzīves ķīmijai. Dedzinot dūņas, fosforu var izkūpināt gaisā, bet var pārstrādāt minerālmēslojumā, lai uzlabotu noplicinātu augsni.

BAS Daugavgrīva var redzēt savām acīm, kas notiek ar rīdzinieku kanalizācijā novadīto fosforu - zāle, kas iesēta virs fosfora bagātinātajām dūņām, aug griezdamās, zāliens ir zaļš un neizbradājams, laid kaut ziloni virsū. Vācijā un vēl dažās valstīs šādā veidā iegūtu fosforu arvien aktīvāk izmanto augsnes uzlabošanai. Arī pēc BAS Daugavgrīva saražotajām dūņām pieprasījums palielinās, un pilnai dūņu apstrādei nepieciešamas papildu iekārtas - pašreizējā jauda ir par mazu.