Pašvaldības uzņēmuma SIA "Rīgas satiksme" iekļaušana vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālo telpu samazinot par 72 miljoniem eiro, ir Rīgas domes neatbildīgas politikas sekas, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.
Šodien Rīgas pilī Valsts prezidents tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, lai pārrunātu vairākus jautājumus, tostarp, budžeta veidošanas procesu un "Rīgas satiksme" iekļaušanu valdības budžeta deficītā.
Pēc sarunas Levits žurnālistiem atzina, ka Rīgas dome nav rīkojusies atbilstoši labas pārvaldības principiem un tas nopietni ietekmēs 2020.gada valsts budžeta veidošanu.
"Tagad gan valdība, gan visa valsts ir solidāri atbildīga par jautājumu, kas ir neatbildīgās politikas sekas. Tomēr valstij "Rīgas satiksme" iekļaušana vispārējas valdības sektorā ir jāpieņem un problēmas jāatrisina," piebilda Levits.
Jau ziņots, ka pēc Eiropas Savienības (ES) kritērijiem "Rīgas satiksme" ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro. Formāls lēmums no "Eurostat" un Centrālās statistikas pārvaldes par "Rīgas satiksmes" iekļaušanu vispārējās valdības sektorā pašlaik vēl nav pieņemts, bet lēmums ir sagaidāms šā gada beigās.
Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tas ietekmēs 2020.gada valsts fiskālos rādītājus, tajā skaitā vispārējās valdības budžeta bilanci. Līdz ar to Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā šo ietekmi pieejamās fiskālās telpas aprēķinā.
Tāpat Finanšu ministrija vakar valdību informējusi, ka "Rīgas satiksme" iekļaušana deficītā 2020.gada budžeta fiskālo telpu rada negatīvu 25 miljonu eiro apmērā.
Ministrijā stāstīja, ka aktualizēto indikatīvo fiskālās telpas apjomu ietekmē "Rīgas satiksmes" prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci - 2020.gadā 71,9 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 14,2 miljonu eiro apmērā.
"Tā rezultātā pieejamā fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai 2020.gadā ir negatīva 25 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā un 2022.gadā fiskālā telpa prognozēta pozitīva, attiecīgi veidojot 34 miljonus eiro un 132,5 miljonus eiro," stāstīja FM.