Labas ziņas uzņēmējiem! Novembrī valsts pārvaldē sāks ieviest "nulles birokrātijas" pieeju

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Raitis Plauks/F64

Ministru kabinets šodien atbalstīja Valsts kancelejas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā ierosināts ar šā gada novembri valsts pārvaldē ieviest "nulles birokrātijas" pieeju.

Ziņojumā teikts, ka pēdējos gados ir vērojama arvien lielāka pieņemto regulējumu negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts pārvaldē trūkst vienota un efektīva risinājuma administratīvā sloga mazināšanai. Izvērtējot vairāku valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieredzi un praksi šajā jautājumā, tiek piedāvāts ieviest risinājumu - "nulles birokrātijas" pieeju, kuras galvenais ieguvums būs administratīvā sloga nepalielināšana uzņēmējiem.

"Ieviešot šo pieeju, par obligātu tiks noteikta uzņēmēju iesaiste tiesību aktu projektu izstrādē pašā sākumposmā, tādējādi veicinot izsvērtu, efektīvu un saprotamu risinājumu izstrādi. Tas palīdzēs valsts pārvaldei attīstīt domāšanu "ārpus rāmjiem" un inovatīvu risinājumu meklēšanu arī ārpus vienas iestādes kompetences. Paredzēts, ka šāda pieeja veicinās arī normatīvisma mazināšanos, iedzīvinot principu, ka tiesiskais regulējums tiek izmantots tikai tādā gadījumā, kad visas neregulējuma iespējas jau ir izsmeltas," atzina Valsts kancelejā.

Tāpat Valsts kancelejā atzina, ka, lai arī atsevišķu iestāžu un resoru veiktās darbības administratīvā sloga mazināšanas jomā vērtējamas atzinīgi, tomēr kopumā šīs aktivitātes nenodrošina gaidīto pozitīvo efektu, jo trūkst vienotu mērķu un definētu sasniedzamo rezultātu, nenotiek regulārs administratīvā sloga monitorings, kā arī administratīvā sloga izvērtējums un aprēķinu kvalitāte nav pietiekama.

Tādējādi, lai ieviestu "nulles birokrātiju", piedāvāti dažādi nosacījumi un metodoloģijas. Piemēram, iesniedzot apstiprināšanai valdībā tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu vai rada jaunas atbilstības izmaksas uzņēmējiem, ministrijai vienlaikus būs jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai samazina administratīvo slogu vai atceļ atbilstības prasības līdzvērtīgā apmērā.

Tāpat tiesību akta izstrādes laikā ministrijai būs jāaprēķina administratīvais slogs un atbilstības izmaksas uzņēmēju mērķgrupai, kuras papildus uzliks šī tiesību akta ieviešana. Ministrijām būs arī pienākums iesaistīt uzņēmēju interešu pārstāvniecības organizācijas tiesību akta projekta izstrādes procesa sākumposmā.

Ministrija tiesību akta projekts, tai skaitā administratīvā sloga un atbilstības izmaksu aprēķinus, būs jāsaskaņo ar uzņēmēju interešu pārstāvniecības organizācijām, kuru atzinums būs obligāti pievienojams tiesību aktu projektu paketei.

Kā izņēmumi būs Eiropas Savienības obligāti ieviešamo tiesību aktu prasību izpilde, starptautiskie līgumi un saistības, ārkārtas situāciju regulējums.

Plānots, ka līdz šā gada oktobrim notiks gatavošanās "nulles birokrātijas" ieviešanai, bet "nulles birokrātijas" pieeju varētu sākt īstenot šā gada novembrī.

Latvijā

Lai arī rit jau trešais gads, kopš uzņēmēji ir aicināti pārtraukt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, daudzi meklē iespējas, kā ierasto biznesu turpināt un sankcijas apiet. Pēc VID Muitas pārvaldes datiem, sankciju pārkāpšanas gadījumu skaits šogad ir palielinājies. Taču tiesu prakse vēl aizvien atpaliek, secina Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais