Eksperts: NEPLP ir praktiski neatlaižama
Lai atlaistu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus reputācijas zaudējuma dēļ, nepieciešams juridiski konstatēts fakts, kas to apliecina, jo šāds Saeimas lēmums ir uzskatāms par administratīvu un var tikt pārsūdzēts tiesā. Tādēļ viens no reālākajiem variantiem, kā nomainīt padomes sastāvu pirms tās pilnvaru termiņa beigām, ir panākt vienošanos ar to.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gatis Melnūdris Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas pirmdien pie viena galda nosēdināja sabiedrisko mediju pārstāvjus un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus, skaidroja, ka uzreiz atlaist visu padomes sastāvu nedrīkst. Amatā jāatstāj vismaz padomes priekšsēdētājs, jo no viņa atkarīgs sabiedrisko mediju finansējums, kuru katru mēnesi ar NEPLP padomes priekšsēdētāja akceptu saņem mediji.
Taču arī priekšsēdētāja atstāšana amatā radītu ievērojamus sarežģījumus elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo padome ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tad, ja tajā darbojas vismaz trīs tās locekļi. Sarūkot padomes sastāvam līdz diviem tās locekļiem, padome nedrīkstētu pieņemt lēmumus, kas saistīti ar elektronisko mediju darbību.
Ieilgušajā konfliktā starp NEPLP, sabiedriskajiem medijiem un dažām politiskajām partijām jau ir noskaidrojies, ka vienīgais veids, kā atbrīvot NEPLP locekli, ir konstatēt, ka tas zaudējis reputāciju. Taču G. Melnūdris brīdināja, ka arī šādā gadījumā atsaukties uz reputācijas zaudēšanu var tikai tad, ja tas juridiski pamatots. Kā piemēru eksperts minēja savulaik NEPLP vadījušo Aināru Dimantu, kuru Saeima no amata atlaida, jo Valsts kontrole bija konstatējusi, ka A. Dimants padomes finanšu līdzekļus izmantojis, apmaksājot taksometra braucienus, kas nav bijuši saistīti ar padomes darbu.
Tādēļ kā drošāko NEPLP sastāva maiņas scenāriju jurists minēja vienošanās panākšanu. Proti, atbildīgā komisija ar NEPLP sastāvu vienojas, ka tas noteiktā laikā pamet amatus saskaņā ar pašu vēlēšanos, bet tikmēr tiek izsludināts konkurss pretendentiem uz amatiem padomē.
Šāds risinājums interesants šķiet, ņemot vērā neseno precedentu, kad, speciāli grozot likumu, no amatiem labprātīgi aizgāja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs un viņa vietniece, pretim saņemot dāsnas kompensācijas, jo savādākā ceļā likumīgi no amatiem šīs amatpersonas atbrīvot būtu bijis pārlieku sarežģīti.
Sēdinot pie viena galda abas strīda puses, kas līdz šim nav spējušas rast veidu, kā sazināties un risināt uzmilzušās problēmas bez asumiem, atbildīgā komisija ļāva sabiedrisko mediju pārstāvjiem atkārtot savas pretenzijas pret NEPLP locekļiem. Taču padomes vadītāja Dace Ķezbere visus pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka NEPLP strādā stingri saskaņā ar tās darbību regulējošajiem likumiem. Tas nedaudz saērcināja komisijas vadītāju Artusu Kaimiņu. «Jūs man atgādināt futbolistu komandu, kas nepārtraukti atfutbolējas,» uzklausot, kā taisnojas un atrunājas padomes locekļi, sacīja Kaimiņš.
Atbildīgās komisijas sēdes gaitā kļuva skaidrs, ka vismaz trīs partiju pārstāvji ir pārliecināti, ka NEPLP locekļiem šādā vai tādā kārtā savi amati būtu jāpamet. Par to ir pārliecināta Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla, komisijas vadītājs, KPV LV dibinātājs Artuss Kaimiņš un Jauno Vienotību pārstāvošais Andrejs Judins.
D. Beitnere-Le Galla nepaspēja padziļināti skaidrot savu redzējumu padomes maiņai, jo viņai komisijas sēde bija jāpamet pirms tās beigām, taču pēdējo divu viedoklis par tālāko notikumu gaitu zināmā mērā saskan ar Saskaņu pārstāvošā Borisa Cileviča redzējumu.
Proti, opozicionārs atgādināja, ka atbildīgās komisijas apakškomisijā strādā pie jauna likumprojekta, kas mediju un padomes darbu pielāgos mūsdienu mediju vides apstākļiem. Tieši šā likumprojekta, kuru iecerēts pieņemt līdz gada beigām, ietvaros varētu risināt NEPLP problēmas, neiejaucoties pašreizējā padomes sastāva darbā. B. Cilevičs atgādināja, ka padome ir autonoma un neatkarīga, tādēļ tai līdzīgi deputātiem vajadzētu ļaut strādāt visu pilnvaru termiņu un, ja tā beigās konstatē, ka darbs bijis neapmierinošs, tās locekļus atkārtoti amatos neapstiprināt. Tāpat politiķis atgādināja, ka pagājuši jau četri mēneši, kopš no NEPLP aizgāja Gunta Līdaka, bet konkurss viņas radītajai vakancei joprojām nav izsludināts.
Jautāts, kad šāds konkurss varētu tikt izsludināts, A. Kaimiņš skaidroja, ka jāsagaida, kad par saviem nākotnes nodomiem paziņos D. Ķezbere, kas brīdinājusi, ka varētu iesniegt atlūgumu, jo nebūtu lietderīgi īsā laika posmā sludināt divus konkursus. Pati D. Ķezbere sola, ka par savu lēmumu paziņos 9. septembrī, kad darbu pilnībā būs atsākusi Saeima.