Bordāns neizslēdz iespēju LU rektoru nākotnē meklēt arī ārzemēs

Iespējams, nākotnē Latvijas Universitātes (LU) rektoru varētu meklēt arī ārzemēs, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Vērtējot skandālu saistībā ar LU rektora vēlēšanām, koalīcijas partijas uzsvērušas, ka ir pienācis laiks runāt par augstskolu pārvaldības maiņu, tādējādi stiprinot Latvijas augstākās izglītības iestādes. Bordāns pauda pārliecību, ka studenti, kuri maksā par savām mācībām, ir pelnījuši, ka augstskolas pārvaldība ir visaugstākajā līmenī.

"Iespējams, rektoru turpmāk jāmeklē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Tas ir jādara ne tikai esošajai profesūrai, bet tas jādara kādai atlases komisijai. Šī nav privāta augstskola, šī ir visas sabiedrības dibināta iestāde," uzsvēra tieslietu ministrs.

Kā ziņots, Ministru kabinets rīt lems par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu vai neapstiprināšanu LU rektora amatā.

24.maijā LU Satversmes sapulcē, vēlot LU rektoru, Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

6.augustā ministre paziņoja, ka pamatlēmums par Muižnieka neapstiprināšanu ir tapis un tiks saskaņots TM un Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas secinājusi, ka rīkojuma projektu ir nepieciešams uzlabot. Valsts kancelejā norādīja, ka IZM rīkojumā nav sniegts pietiekams pamatojums, lai pamatoti izvērtētu, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik būtiski, ka tie varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu, proti, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu.

Savā atzinumā Valsts kanceleja norāda, ka IZM sagatavotais rīkojuma projekts nesniedz pietiekamu pamatojumu lēmuma pieņemšanai.

"IZM ir jāsniedz detalizētāks pamatojums, lai varētu izvērtēt, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, ka būtu varējuši ietekmēt vēlēšanu rezultātu un ka esošais vēlēšanu rezultāts neatspoguļo Satversmes sapulces patieso gribu. Tāpat IZM rīkojuma projektā nav sniegts vērtējums par to, ka konstatētie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, lai ierobežotu Muižnieka tiesības kandidēt uz rektora amatu, kā arī valdības pilnvaru robežas lēmuma pieņemšanā par rektora apstiprināšanu," uzsvēra iestādē.

Rīkojums par Muižnieku LU rektora amatā valdības sēdē tiks skatīts tad, kad IZM būs izvērtējusi Valsts kancelejas un TM atzinumus un nepieciešamības gadījumā sagatavos attiecīgos precizējumus rīkojumā "Par LU rektoru".

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča iepriekš pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU arī bija nolīgusi divus neatkarīgus zvērinātu advokātu birojus veikt rektora vēlēšanu analīzi un pārbaudīt IZM norādīto pārkāpumu esamību. Zvērinātu advokātu biroji "PricewaterhouseCoopers Legal" un "TGS Baltic" nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku.

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par LU rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.