Valdību veidojošās partijas vēl nav panākušas vienošanos par 2020.gada budžetu, tomēr tās ir gatavas kompromisam, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem apgalvoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pēc četru stundu garās sanāksme premjers informēja, ka valdību veidojošās partijas lielāko sarunu laiku veltīja 2020.gada budžetam, tomēr nekādi konkrēti lēmumi netika pieņemti. Pēc Kariņa teiktā, sarunu process turpināsies vēl dažas nedēļas.
"Pozitīvā ziņa ir tā, ka ir nedaudz brīvas naudas, ko pārdalīt prioritātēm. Pateicoties izaugsmei, varam palielināt budžeta izdevumus, vienlaikus samazinot budžeta deficītu. Tomēr mums būs jāatrod visiem pieņemams kopsaucējs. Tas prasīs zināmu laiku. Šodien no koalīcijas partneriem izskanēja vēlme iet uz kompromisu, jo visi runā par to, kādi lēmumi būtu jāpieņem, lai sabiedrībai kopumā būtu labi," pauda Kariņš.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) budžeta sarunas vērtēja kritiski, norādot, ka šodien apskatītajā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā 2020.gada budžeta piedāvājumā nebija ietvertas Jaunās konservatīvās partijas (JKP) prioritātes.
"Pirmo budžeta piedāvājumu uztvērām kritiski un paudām bažas. Piedāvājumā ir iekļauti jautājumi, kas ir sabiedrībā labi redzami un kuru neiekļaut būtu liels risks, tomēr mūsu politiskā spēka prioritātes šajā piedāvājumā neredzējām," sacīja Bordāns.
Viņš uzsvēra, ka 2020.gada budžeta sarunās būs jāmeklē kompromiss, jo Bordāna pārstāvētais politiskais spēks ir gatavs arī spriest par to, kā gūt budžetā papildu ienākumus, ne tikai tērēt.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) arī atturējās komentēt sākotnējo 2020.gada budžeta piedāvājumu, jo sarunas par to vēl turpināsies. Gerhards atzinīgi novērtēja faktu, ka ir atrasti papildus līdzekļi jaunām prioritātēm. "Nacionālā apvienība turpinās diskutēt par kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanu un demogrāfiju," piebilda Gerhards.
Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka 2020.gada budžeta kontekstā izskanējušās dažādas prioritātes, tomēr viņam ir gandarījums, ka budžeta izstrādes gaitā nebūs jādiskutē par budžeta pieaugumu aizsardzības nozarei, ko garantē iepriekš pieņemtās vienošanās.
Vienlaikus Pavļuts atzina, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka galvenā prioritāte būs finansējuma pieaugums veselības aprūpei, lai maksimāli spētu pildīt veselības aprūpē strādājošajiem dotos solījumus. Tāpat starp prioritāte minēta administratīvi teritoriālā reforma un finansējums sabiedriskajiem medijiem.
Savukārt FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) uzsvēra, ka visas valdību veidojošās partijas ir pauduša apņēmību vienoties par 2020.gada budžetu, kas kļūtu par atspēriena punktu nākotnes attīstībai.
Premjers piebilda, ka rīt Ministru kabinets izskatīs jautājumu par Latvijas makroekonomikas prognozēm, kāda plānota Latvijas ekonomikas izaugsme utt., no kā izrietēs valdības iespējas veidot nākamo gadu budžetu. "Ņemot vērā šos kontrolskaitļus, turpināsim diskusijas par budžetu, jo mums ir jāsaprot, kādas būs valdības kopīgās prioritātes," atzina Kariņš.
