Atbrīvot visus Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus nav iespējams, bet varētu runāt par katra atsevišķa locekļa atbilstību amatam, secinājis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV).
Pirmdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā diskutēts par NEPLP kompetenci sabiedriskā medija pārvaldībā. Sēdes sākumā Kaimiņš atgādināja, ka virkne organizāciju sūdzējušās par NEPLP darbu.
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) priekšsēdētāja Arta Ģiga skaidroja, ka, ilgstoši vērojot notiekošo sabiedrisko mediju vidē, secināts, ka ir nepieciešams nozares restarts, savukārt pati NEPLP "ir brīvā planējumā saistībā ar savām funkcijām un uzdevumiem".
Pārmetumu NEPLP veltīja arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, norādot, ka padome nedara neko, lai veicinātu Latvijas jurisdikcijā esošo plašsaziņas līdzekļu attīstību.
Kaimiņš tāpat atgādināja, ka problēmas skar arī sabiedriskos medijus - Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, kur, viņaprāt, nav vērojama pietiekama NEPLP iesaiste krīzes risināšanā.
Uzklausot pārmetumus, NEPLP locekļi mēģināja pamatot savu pozīciju, akcentējot padarīto un norādot arī uz ierobežojumiem, kas kavē dažādu darbu izpildi. Traucēkļu vidū ir tostarp nepietiekamie NEPLP resursi, skaidroja padomes pārstāvji.
"NEPLP vienmēr nāk ar saviem skaidrojumiem un priekšlikumiem," sacīja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, uzsverot, ka tiek strādāts, lai novērstu spekulācijas par to, ka "NEPLP neko nedara". Arī NEPLP loceklis Patriks Grīva pauda, ka padome ir iepazinusies ar visām saņemtajām vēstulēm, turklāt NEPLP savu darbu veic saskaņā ar likumu.
"Jūs man atgādināt futbolistu komandu, kas nepārtraukti futbolējas," uzklausot padomi, sacīja Kaimiņš.
Sēdes gaitā Kaimiņš vairākkārt taujāja Ķezberei, kad viņa plāno atstāt amatu un vai nav pārdomājusi par NEPLP pamešanu.
"Ja es traucēšu nozares attīstībai, tad es atkāpšos. Kāpēc jūs domājat, ka esmu pārdomājusi?" vaicāja Ķezbere.
Komisijas vadītājs interesējās, vai NEPLP ir saprotams, kāpēc mediju nozare vēršas pret padomi. "Jūsuprāt, samilzusī situācija Latvijas mediju telpā ir absolūti bez pamata? Vai notiek kaut kāds reiderisms? Jums kāds grib nodarīt pāri?" taujāja Kaimiņš.
Saeimas priekšsēdētājas vietniece Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) akcentēja, ka problēmas ir samilzušas, jo "klibo cilvēciskais faktors un komunikācija".
"Ja NEPLP būtu politiska atbildība pret medijiem, tad jums būtu jāatkāpjas, jo problēmu ir pārāk daudz. Jūsu reputācija ir iedragāta ļoti nopietni. Ķezberes kundze, jums gribas vainot politiķus, kas ir nicināmākā sabiedrības grupa. Bet tas, ko NEPLP ir sastrādājis, ir mazlietiņ par daudz. Mums jāsāk šķetināt situācija no tā brīža, kad NEPLP godprātīgi aiziet, pēc kā mēs sāksim dzīvi no jauna. Problēmas ir samilzušas pārāk daudz, jūs nespējat rast kontaktu ar savu nozari," secināja Le Galla.
Kritisks pret NEPLP turpmāko darbu bija arī deputāts Andrejs Judins (JV), uzsverot, ka, viņaprāt, NEPLP ir neefektīva. "Varbūt NEPLP šķiet, ka visi ir ienaidnieki. Ar ko nodarbojas NEPLP? Daudz laika prasa kritikas atspēkošana. Tā vietā, lai pildītu savas funkcijas, viņi visu laiku mēģina pierādīt, ka visi kritizētāji to dara nepamatoti un sagrozīti. NEPLP jāiet prom - patīk jums tas vai nepatīk. Jūs netiekat galā ar savu uzdevumu," pauda politiķis.
Judins arī norādīja, ka respektē NEPLP autonomiju, bet tai, pēc viņa domām, nav iespēju strādāt efektīvi strādāt. Deputāts mudināja meklēt risinājumus, kā nodrošināt turpmāku nozares darbu.
Uzklausot viedokļus par nepieciešamību nomainīt NEPLP, Kaimiņš uzsvēra, ka ir virkne sarežģījumu un ka "no juridiskā aspekta situācija nav skaista".
"Mēs, protams, varam atrast vienu punktu par reputācijas jautājumu. Taču tad gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija, gan arī žurnālisti nonāks ķīlnieku pozīcijā. Mēs nevaram atlaist visus [NEPLP locekļus], jo nebūs, kas piešķirs budžetu sabiedriskajiem medijiem," skaidroja Kaimiņš, piebilstot, ka tādēļ varētu runāt par katra atsevišķa NEPLP locekļa atbilstību amatam, nevis visas padomes atlaišanu.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis precizēja, ka publiskajās tiesībās pastāv princips, ka, lai pieņemtu lēmumu, jāpiedalās vismaz pusei institūcijas locekļu, jo situācijā, kad padomē ir mazāk par trim padomes locekļiem, vairs netiek pausta publiskas personas vairākuma griba.
"Nevar atlaist visus locekļus, jo NEPLP ik mēnesi skaita budžetu medijiem," apliecināja Juridiskā biroja pārstāvis, aicinot būt ļoti atbildīgiem, pieņemot lēmumu par kāda locekļa atlaišanu, ja netiek nodrošināta pēctecība.
Viņš pastāstīja, ka pastāv vairāki turpmākās rīcības varianti, tostarp tāds, kurā padomes locekļi apņemas atstāt savus amatus noteiktā laikā, bet komisija - rīkot konkursu uz NEPLP locekļu amatiem. Juridiskajā birojā uzsvēra, ka NEPLP atbrīvošana nav politisks lēmums, bet gan administratīvs akts, turklāt NEPLP locekļu atlaišanas iniciēšanai saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli nepieciešami vismaz desmit deputātu paraksti. No tā izrietot, ka Cilvēktiesību komisija to darīt nevarot. Grūtības paredzamas arī jaunu NEPLP locekļu meklēšanas kontekstā. "Lai nodrošinātu pēctecību, 15 dienu laikā būtu jāatrod jauni locekļi, kas nav iespējams," secināja Juridiskajā birojā.
Deputāts Boriss Cilevičs (S) uzsvēra, ka viņam ir skumji, ka "visi karo pret visiem", jo pareizāk būtu nevis meklēt vainīgos, bet kopīgi meklēt risinājumus.
"Deputātiem būtu jāsāk ar sevi. Cik ilgi atbilstošais likums stāv komisijas atvilktnē? Mēs uzņemamies atbildību par to, ka likumprojekts ir iestrēdzis? NEPLP tagad strādā četru cilvēku sastāvā - kāpēc komisija nemeklē jaunu NEPLP locekli? Mums vajadzētu nodarboties nevis ar pārmetumiem, kas robežojas ar kompromatiem, bet darboties," teica deputāts.
Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Māris Kučinskis (ZZS), akcentējot nepieciešamību strādāt kopā, nevis meklēt vainīgos, lai pēcāk varētu teikt, ka "NEPLP nav pratis paprasīt budžetu".
Lai arī Kučinskim nav skaidri vairāki NEPLP lēmumi, tostarp iepriekšējās Latvijas Televīzijas valdes atstādināšana, viņaprāt, NEPLP locekļi ir profesionāli. "Tā kā sabiedrībai patīk, kad kādu publiski pakar vai nolaiž asinis, tad var meklēt vainīgos, bet, ja netiks risinātas problēmas, tad pēc četriem mēnešiem atkal komisijā sēdēs jauni locekļi ar tām pašām problēmām," uzskata Kučinskis.
Kaimiņa ieskatā, šādi secinājumi esot situācijas jaukšana. "Tiek mēģināts savilkt situāciju - brauc ar mašīnu, saplīst riepa, bet vainīgs tas, ka neesi paēdis," mēģinot izveidot situācijas analoģiju, teica Kaimiņš.
Politiķis uzsvēra, ka viņam, visticamāk, būs nepieciešams sasaukt vēl vairākas komisijas sēdes, lai varētu runāt par katra NEPLP locekļa atbilstību amatam, atkārtoti norādot uz to, ka visus NEPLP locekļus vienlaikus atlaist nevarot.
"Ķezberes kundze, varbūt jūs tiešām varētu atkāpties, jo tad būs divas brīvas vietas, vairāk svaigu asiņu?" prasīja Kaimiņš, interesējoties arī par to, vai Ķezbere uzticas deputātiem, tostarp viņam pašam.
Sniedzot negatīvu atbildi, Ķezbere atkārtoti pauda, ka komisijai un Kaimiņam būs jānogaida līdz septembrim, kad viņa sola sniegt galīgo atbildi par NEPLP atstāšanu. Vienlaikus Ķezbere norādīja, ka pēc komisijas sēdes vēlēsies saņemt tās stenogrammu, lai par tās saturu un, visticamāk, Kaimiņa izteikumiem, pakonsultētos ar juristiem.
