Atmaskojas, kā Bordāna partija kontrolē Uzņēmumu reģistra vadību

 
VALSTS GALVENO NOTĀRI Gunu Paideri bordānisti "rausta" tiešsaistes režīmā, neslēpjoties piestiprinot viņai raidīšanas ierīces. Pa kreisi – Jāņa Bordāna bijusī padomniece, Bordāna partijas sponsore, tagad Uzņēmumu reģistra preses sekretāre Dace Zandfelde ©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Bordāna partija vairs neslēpj savu ietekmi uz Uzņēmumu reģistra (UR) darbību – partijas funkcionāri pat nekautrējas kontrolēt iestādes ikdienas darbu, liecina Neatkarīgās novērojumi pagājušās ceturtdienas UR preses konferencē.

UR atrašanās vienas partijas ciešā ietekmē būtiski mazina uzticamību iestādei un atsevišķos gadījumos dod pat pamatu šaubām par tā vai cita reģistra ieraksta veikšanu jeb dzēšanu Bordāna partijas sponsoru interesēs.

Vai tiešām nomelnošana?

UR vadības presei izplatītajā paziņojumā par ceturtdienas, 15. augusta, preses konferenci bija norādīts, ka tā rīkota, lai informētu sabiedrību par plānotajiem UR likuma grozījumiem, ar kuriem UR dati būšot pieejami ikvienam un bez maksas, «lai informētu par UR likuma grozījumu saturu un iespējām sabiedrībai nepastarpināti iegūt informāciju, tostarp žurnālistiem piekļūt UR biznesa reģistros esošajai informācijai», teikts UR paziņojumā.

Žurnālisti pieteicās, ka grib šo informāciju iegūt, tomēr neilgi pirms preses konferences Bordāna jeb Jaunā konservatīvā partija (JKP) savā Facebook kontā arī paziņoja, ka UR rīko preses konferenci. Bet tur jau bija pavisam cits skaidrojums, kāpēc sasaukta preses konference. Tur tika pausts, ka UR preses konference tiek sasaukta, lai atspēkotu it kā ZZS izplatītos, it kā ar Kremļa metodēm «safabricētos» «melus» par UR un J. Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas ierēdņu centieniem. Citējam: «Šodien 13.00 Uzņēmumu reģistrs notiks preses konference, kurā tiks atspēkotas vakardien izskanējušās ziņas par «daudzmiljonu afēru». Skaidrs, ka Zaļzemnieku melīgie propagandas kanāli turpina nomelnot Jaunos konservatīvos, bet tas sāk atgādināt Kremļa metodes - patiesību padarot par meliem un otrādi,» teikts Bordāna partijas Facebook kontā.

Preses sekretāres loma

Tik emocionāla valdošās varas partijas paziņojuma iemesli saistībā ar kādas valsts iestādes darbību no Neatkarīgās puses nevarēja palikt neizpētīti. Lai noskaidrotu, vai patiesi varas partija kontrolē UR darbu, pat vairāki Neatkarīgās korespondenti devās uz pieteikto pasākumu.

No plašsaziņas līdzekļu puses preses konference bija kupli apmeklēta. Pavisam mazā telpa, kurā tika rīkota preses konference, bija stāvgrūdām pilna; vairāki preses konferences dalībnieki varēja pasākumu vērot tikai pa durvīm no blakusesošās telpas.

Preses konferencē noskaidrojās, ka likumprojekts, uz kura apspriešanu iepriekš sabiedrība tika aicināta UR mājaslapā, ir pavisam cits, nekā ceturtdien pirms preses konferences tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tā ka «jauno» likumprojektu neviens no tiem, kuri bija aicināti uz preses konferenci, nebija redzējis, bet par «veco» likumprojekta variantu UR preses sekretāre Dace Zandfelde jautājumus uzdot neļāva, nekāda garā runāšana nesanāca. D. Zandfelde arī vairākkārt atļāvās uz žurnālistu jautājumiem atbildēt valsts galvenās notāres Gunas Paideres vietā un uzņēmās atbildību par to, kāpēc UR mājaslapā līdz pat preses konferences sākumam bija redzams «vecais» likumprojekta variants.

Kas notiek???

Tā kā preses konferences gaitā nekādas «ZZS propagandas kanālu» aktivitātes un «Kremļa metodes» netika pat pieminētas, kur nu vēl atmaskotas, pasākuma noslēgumā Neatkarīgā, atsaucoties uz Bordāna partijas oficiālo paziņojumu, publiski vaicāja G. Paiderei un preses sekretārei D. Zandfeldei, vai JKP ir kāda saistība ar pieminētajiem UR likuma grozījumiem; vai viņām abām un UR vadībai kopumā ir kāda saistība ar Bordāna partiju.

Abas dāmas izvairījās uz šo jautājumu atbildēt - viņas tikai norobežojās no tā, ko savos paziņojumos pauž kādi politiķi vai politiskās partijas.

Tad preses konference tika izsludināta par slēgtu. Daži žurnālisti vēl uzkavējās, lai precizētu atsevišķus jautājumus. Kad arī tie sāka izklīst, notika kas neparasts. Pie G. Paideres piegāja kāds neliela auguma ūsains vīrietis un sāka viņai pogāt vaļā kostīmu. Šāda intīma aina Neatkarīgo neatstāja vienaldzīgu. Kā nekā G. Paidere Latvijas brīvvalsts vēsturē ir pirmā valsts notāre dāma, pie kam ļoti simpātiska. Neatkarīgās korespondentam šķita nepieļaujami, ka kāds tips pogā vaļā valsts galvenās notāres kostīmu, sāk gramstīties gar viņas blūzi pie kakla un jostas vietas.

Jau pēc mirkļa atklājās, ka vīrietis valsts notāri izģērbj nevis dabīgās iekāres dzīts, bet gan lai izdabūtu apģērbā noslēpto audio ieraksta un raidīšanas iekārtu. Atāķējis pie G. Paideres blūzes piestiprināto mikrofonu un pie jostas vietas mugurpusē noslēpto raidītāju, vīrietis noliecās pie sava lielā melnā čemodāna, lai tur ievietotu atgūtās iekārtas.

Tai mirklī Neatkarīgās korespondents atskārta, ka vīrieša sejas vaibsti ir kaut kur redzēti. Vai tiešām JKP Saeimas frakcijas konsultants, deputāta Krišjāņa Feldmana «labā roka» un Bordāna partijas «troļļu fermas» uzraugs Oskars Muksimovs? Tas šķita neticami, jo vēl pirms dažām minūtēm G. Paidere un viņas preses sekretāre D. Zandfelde taču atturējās publiski apliecināt savu piederību kādai partijai!

Kam tiešraide?

Pēc Neatkarīgās korespondenta jautājumiem, kas ir ierakstīti diktofonā, O. Muksimovs atzinās, ka viņš patiešām ir O. Muksimovs, JKP Saeimas frakcijas darbinieks. Garākā sarunā ar Neatkarīgo viņš neielaidās, vienīgi apgalvoja, ka Neatkarīgā pildot kāda pasūtījumu, par ko viņš ļoti labi zinot, un aizsteidzās uz liftu.

Savukārt G. Paidere tuvību ar partiju vēlreiz noliedza. Viņa norādīja, ka pazīstot O. Muksimovu, taču viņu uz UR esot atsūtījusi Tieslietu ministrija ar uzdevumu palīdzēt nodrošināt preses konferences video tiešraidi. Iepriekš par preses konferences tiešraides vērošanas iespējām nekas netika ziņots; Neatkarīgajai neizdevās atrast nekādus video nedz Tieslietu ministrijas mājaslapā, nedz kaut kur citur. Tad varbūt tiešraide bija jānodrošina Bordāna partijas bosiem, piemēram, Jurim Jurašam un Mārtiņam Lodem, kuri tiešraidē vēlējās nokontrolēt, ko runā valsts galvenā notāre un viņas preses sekretāre?

Savukārt cits Neatkarīgās žurnālists novēroja O. Muksimovu iznākam no UR ēkas - vienā rokā viņam bija milzīgs melns čemodāns, otrā rokā statīvs, un apkāries viņš bija vēl ar vairākām somām. Vīrietis tik tramīgi sāka vērot apkārtējos, ka Neatkarīgās žurnālists pat neapskatījās, kurp viņš devās.

Atbilstīgi Valsts ieņēmumu dienesta informācijai, O. Muksimovs ir bijis Valsts policijas koledžas kadets no 2015. gada 9. novembra līdz 2016. gada 4. jūlijam, un tik īsa uzturēšanās Valsts policijas koledžā varētu liecināt, ka O. Muksimovs nav pietiekami apguvis operatīvā darba teoriju un praksi, tāpēc viņam pareizāk būtu pakonsultēties pie citiem Bordāna partijas biedriem, kuru profesionalitāti operatīvajā darbā neapšauba pat viņu oponenti.

Politiskās spēles

Bet kas tad ir Dace Zandfelde, kura par UR preses sekretāri kļuva nesen, bet kura it nemaz nekautrējās uz žurnālistu jautājumiem atbildēt valsts galvenās notāres vietā?

Izrādās, viņa ir visai cienījama JKP sponsore - kaut ar mazumiņu, tomēr no visas sirds viņa ir vairākkārt materiāli atbalstījusi Bordāna partiju. Proti, KNAB majaslapā redzams, ka 2018. gada 4. septembrī D. Zandfelde JKP ir ziedojusi 10 eiro, 21. septembrī - 5 eiro, bet 6. oktobrī - vēl 10 eiro.

Savukārt no VID iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas redzams, ka D. Zandfelde ir bijusi tieslietu ministra padomniece Jāņa Bordāna pirmās ministrēšanas laikā.

Jāatgādina visai nozīmīgi politiskie notikumi 2013. gada nogalē. Proti, 2013. gada 1. novembrī partija Visu Latvijai!- TB/ LNNK no savām rindām izslēdza tās biedru tieslietu ministru Jāni Bordānu. Oficiāli tas tika skaidrots ar to, ka J. Bordāns jau sācis veidot citu partiju, kas izpaudās arī destruktīvā darbībā pret VL!-TB/LNNK. Piemēram, 1. oktobrī J. Bordāns valdības sēdē demonstratīvi nebalsoja par 2014. gada valsts budžeta projektu, kura apstiprināšanu citi ministri apsveica ar aplausiem. Tobrīd viņš pildīja arī kultūras ministres pienākumus, un tad nu iznāca tā, ka visa koalīcijas partija ir pret budžeta projektu.
Saprotams, VL!-TB/LNNK prasīja toreizējam premjeram Valdim Dombrovskim, lai J. Bordāns tieslietu ministra amatā tiktu nomainīts. Tomēr V. Dombrovskis un viņa partija Vienotība izdomāja šeit uzspēlēt savu politisko spēli - J. Bordāns tika pasludināts par «labi strādājošu ministru», un V. Dombrovskis viņam atļāva turpināt darbu valdībā kā bezpartejiskam. V. Dombrovskis tobrīd bija izskaitļojis, ka var atļauties pazemot VL!-TB/LNNK, kas bija valdošās koalīcijas partnere.
Visiem tas bija redzams, bet publiski to pateica tikai ZZS līderis Augusts Brigmanis: «Cits sevi cienošs politiskais spēks VL!-TB/LNNK vietā jau būtu aizgājis no valdības, aizcērtot durvis.»
Cita starpā, nekādi «labie darbi», ko būtu pastrādājis «labi strādājošais ministrs» J. Bordāns, netika nosaukti. Publiski nebija zināms neviens viņa «labi padarītais» darbs, ja neskaita to, ka no amata tika izēsts UR galvenais notārs Ringolds Balodis un viņa vietā iecelta G. Paidere...

VL!- TB/LNNK tolaik sprēgāja, ka premjera rīcība liecina - koalīcijas līgums vairs nav spēkā. Bet «labi strādājošais» J. Bordāns turpināja darbu un pretēji Tieslietu padomes lēmumam atbrīvoja no Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amata Sandru Strenci un ielika šajā amatā Daigu Vilsoni.

Tomēr šī politiski neloģiskā situācija ilgi neturpinājās, jo 27. novembrī V. Dombrovskis bija spiests atkāpties no Ministru prezidenta amata sakarā ar Maxima traģēdiju.

Bet kāds gan šai vēstures stundai sakars ar UR preses sekretāri Daci Zandfeldi? Izrādās - vistiešākais. Proti, savu valsts amatpersonas deklarāciju par iekļūšanu J. Bordāna padomnieku komandā D. Zandfelde iesniegusi 2013. gada 27. novembrī - t.i., dienā, kad no amata atkāpās V. Dombrovskis un automātiski amatu zaudēja arī J. Bordāns. Respektīvi - no rīta D. Zandfelde iesniedza valsts amatpersonas deklarāciju, bet pēcpusdienā jau saprata, ka nekādi padomi J. Bordānam tieslietu ministra postenī vairs nav vajadzīgi.