JRT skandāls: VNĪ vēlreiz tiksies ar būvniekiem

 
©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Atsaucoties Kultūras un Ekonomikas ministru aicinājumam, Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) tiksies ar "RERE Būve1" kopējā sanāksmē VNĪ biroja telpās Vaļņu ielā 28, Rīgā, 2019. gada 22. augustā, plkst. 12.00, piedaloties abu uzņēmumu vadībai un projekta vadībā iesaistītajām personām.

VNĪ lēmums par līguma laušanu ar RERE BŪVE 1 ir izsvērts un tika pieņemts, gan izvērtējot juridiskos, tehniskos, un finansiālos riskus, tāpēc tikšanās laikā VNĪ sagaida no "RERE BŪVE1" pamatotus argumentus un konstruktīvu sarunu.

Visā sadarbības laikā VNĪ ir bijis uz sadarbību vērsts partneris. Kopš pāļu urbšanas darbu apturēšanas pērn 22. novembrī ar "RERE BŪVE 1" tālāka risinājuma kopīgai rašanai ir notikušas 23 projekta būvsapulces, 6 vadības sapulces, kā arī notikusi nepārtraukta saziņa dokumentu formātā, kas līdz šim nav nesusi rezultātu. Tāpat 31. maijā VNĪ izteica brīdinājumu un deva iespēju "RERE BŪVE 1" novērst līguma pārkāpumus.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna: "Pie sarunu galda esam jau bijuši vairāk nekā pusgadu, meklējot konstruktīvas sadarbības ar "RERE BŪVE 1" iespēju. Vai šīs sarunas atšķirsies no iepriekšējām, šobrīd grūti spriest. Līdz sarunām turpināsim VNĪ uzsāktās darbības, lai varam sekmīgi turpināt projekta īstenošanu. Mūsu mērķis nemainīgs - pabeigt JRT rekonstrukciju, lai teātris savā mājvietā var atgriezties 2022. gadā ".

VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un pašlaik strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta "Ilgtspējas indeksa" vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta "Baltā saraksta" zelta līmenī.

Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.