inanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ieskatā "PNB bankas" akciju pārdošanas darījums nav pabeigts līdz galam, piektdien žurnālistiem sacīja FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.
Šogad jūnijā bankas pārstāvji paziņoja, ka lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs ir pārdevis "PNB bankas" akciju kontrolpaketi, taču, lai darījums būtu noticis, ir jāsaņem FKTK apstiprinājums.
"Mēs kā uzraugs neuzskatām, ka darījums ir pabeigts tādā apmērā, lai varētu atklāt, kas šobrīd ir akcionāri. Bankas akcionārs [Guseļņikovs] ir pārdevis vairākiem akcionāriem savas akcijas, bet ir noteikta kārtība, kādā ir jāvēršas pie uzrauga, lai šie akcionāri tiktu apstiprināti. Banka to joprojām nav izdarījusi," teica Černaja-Mežmale.
Savukārt FKTK padomes locekle, Uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure minēja, ka parasti pirms akciju pārdošanas FKTK tiek iesniegta pilna informācija par konkrēto akcionāru, viņa naudas līdzekļu izcelsmi, redzējums par bankas stratēģiju. "Šajā gadījumā paziņojums par jaunu akcionāru ienākšanu bankā apsteidza ierasto procesu," viņa sacīja.
Černaja-Mežmale norādīja, ka FKTK vērtēs darījuma struktūru un to, kas noticis bankā šajā laikā. Jautāta, vai patlaban vēl ir nepieciešams pilnībā pabeigt jauno akcionāru reģistrēšanas procesu, Černaja-Mežmale sacīja, ka patlaban šis process ir apturēts.
Savukārt uz jautājumu, kāda ir bankas īpašnieku atbildība par bankas nonākšanu attiecīgajā situācijā, Černaja-Mežmale atbildēja, ka to vērtēs maksātnespējas administrators. Uz jautājumu, kura īpašnieka atbildība tiks vērtēta - Guseļņikova vai jauno akcionāru - Černaja-Mežmale norādīja, ka šī situācija prasa izvērtējumu.
Dambure uzsvēra, ka ap akcionāriem izveidojusies situācija varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc akcionāri nespēja savlaicīgi palielināt bankas kapitālu, lai izvairītos no maksātnespējas. "Akcionāriem jāspēj to izdarīt nekavējoties, bet šoreiz tas nenotika," viņa sacīja.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 apturēta "PNB bankas" darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka kā "PNB bankas" tiešais uzraugs, 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.
Eiropas Centrālā banka kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
"Mēs apzināmies, ka šī ir negaidīta ziņa bankas klientiem, taču varam apliecināt, ka FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un efektīvāko risinājumu, un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās atlīdzības izmaksu - līdz 100 000 eiro katram. Jau tuvākajās dienās, kā rāda pirmie aprēķini - 99,2% noguldītāju varēs sākt saņemt visu savu uzkrāto naudu bankā, ko pilnībā segs no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem," sacīja Černaja-Mežmale.
Komisijā atzīmēja, ka FKTK padome ir lēmusi par noguldījumu nepieejamību, lai pēc iespējas ātrāk klienti varētu saņemt garantēto atlīdzību. Par garantēto atlīdzību izmaksu veidu un kārtību FKTK lems jau tuvākajās dienās.
Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā 8.darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas. Noguldījumu garantiju sistēma paredz katram "PNB bankas" klientam noguldījumu izmaksu garantētās atlīdzības veidā līdz 100 000 eiro.
Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā tiks izmaksāta gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu līdzekļiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos.