Dziļā pretrunā Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam «stiprināt latviešu valodu valstiskā līmenī» ir izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas iecere naudu pedagogu algu palielināšanai smelties Latviešu valodas aģentūras likvidācijā.
Izglītības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālisti ministres izteikumus gan cenšas mīkstināt un šo iniciatīvu skaidro kā reakciju uz Finanšu ministrijas spiedienu. Tomēr tieši ministre šobrīd ir pirmā, kas sākusi runāt par aģentūras iespējamo slēgšanu, tādējādi norādot uz tās veiktā darba nelietderību.
Likvidēs, ko slavē
Par aģentūras likvidācijas plāniem ministre Šuplinska pavēstīja valsts televīzijas ziņu raidījumam 8. augustā - ar Finanšu ministriju esot panākta vienošanās, ka pedagogu algu celšanai nepieciešamo naudu varētu ietaupīt, pārskatot atsevišķu ministrijas iestāžu un aģentūru lietderību. Taču kā vienīgais piemērs pārskatīšanai tika minēta Latviešu valodas aģentūra. Pamatojums - jo ar latviešu valodas apguves lietām nodarbojas arī Valsts izglītības un satura centrs, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts valodas centrs un Kultūras ministrija.
Neatkarīgā lūdza plašāku skaidrojumu par aģentūras likvidācijas plānu, jo kādam taču tādā gadījumā jāpārņem šīs iestādes funkcijas: analizēt latviešu valodas - valsts valodas - situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku; nodrošināt atbalstu latviešu valodas apguvei Latvijā un ārvalstīs; paaugstināt latviešu valodas konkurētspēju Latvijā un pasaulē.
Taču ministrija tagad apgalvo, ka nekad nav iniciējusi jautājumu par aģentūras reorganizāciju vai pievienošanu citai iestādei, un visādi slavē aģentūras darbu:
«Pēdējos divdesmit gados īstenotā valodas politika ir stiprinājusi latviešu valodas kā valsts valodas pozīcijas, un tieši Latviešu valodas aģentūra, skaidri un precīzi apzinoties izvirzītos mērķus, nodrošina un veicina latviešu valodas - Latvijas Republikas valsts valodas un ES oficiālās valodas - statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgumu.» Ministrija arī atsaucas uz Valsts prezidenta teikto, ka latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas loma ir jāstiprina ne tikai mācību saturā, bet arī jārunā par tās lietojumu sabiedrībā.
Konteksts izskatās slikti
Jāšaubās, vai prezidenta minētie mērķi tiks tuvināti, likvidējot valsts iestādi, kas veido metodiskos materiālus latviešu valodas skolotājiem un plašai sabiedrībai kalpo par galveno padomdevēju valodas jautājumos. Kontekstā ar vairākām citām iniciatīvām šobrīd vērojami centieni latviešu valodas lomu vājināt.
Pēdējos pāris gados atsevišķi politiķi un interešu grupas bieži nāk klajā ar rosinājumiem būtiski samazināt prasības pēc latviešu valodas klātbūtnes dažādās dzīves jomās. Latvijā rezidējošo ārzemju augstskolu rektoriem nav jāmāk valsts valoda, ārzemju studentiem - zobārstiem nav jāmācās valoda. 9. klašu beidzējiem atsevišķs eksāmens latviešu valodā nav vajadzīgs. Sevišķi nekaunīgs bija Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pieprasījums ieviest valsts pārvaldē otru oficiālo valodu - angļu, jo latviešu valodas lietošana FICIL biedru skatījumā ir «nevajadzīgs procesu pagarinājums laika izteiksmē». Respektīvi, pelnīt, izmantojot Latvijas valsts piedāvātos labumus, viņi grib, bet apgrūtināt sevi, algojot tulkus un runājot ar latviešiem latviski, - nē.
Risks ir angļu valoda
Pilnībā gan plāni atbrīvoties no latviešu valodas nav īstenojušies, jo kategoriskās pozīcijās nostājās Valsts valodas centrs. Tā ir iestāde, kas nodarbojas ar latviešu valodas lietojuma uzraudzību un ar to saistīto normatīvo aktu ievērošanu. Pārmērīga valsts pārvaldes laipnība pret ārzemniekiem nav atbalstāma. Ja viņiem neprasīs runāt un rakstīt valsts valodā, zudīs arī motivācija integrēties. Savukārt latviešiem būs ierobežotas iespējas uzraudzīt ārzemnieku darbošanos valsts valodā. Valsts valodas centrs arī norādīja uz risku, ka, vājinot valsts valodas monopolpozīcijas, ar laiku tā būs spiesta atkāpties angļu valodas priekšā. Šai ziņā nekas nav mainījies.
Tāpēc arī vēsts par Latviešu valodas aģentūras iespējamo likvidāciju tiek uzņemta ar piesardzību. Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš norāda, ka abu iestāžu funkcijas ir pilnīgi atšķirīgas - ne velti Latviešu valodas aģentūra strādā Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, bet Valsts valodas centrs ir tieslietu resora iestāde. Nekādas oficiālas informācijas par iespējamo valodas uzraudzības iestāžu reorganizāciju Baltiņam nav, taču viņa skatījumā tā ir steigā izteikta doma, kas nekādi neatbilst prezidenta teiktajam par latviešu valodas stiprināšanu.
Potenciāli likvidējamās Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa atzīst, ka ministres izteikumi ir izraisījuši zināmu ažiotāžu un kontekstā ar citām latviešu valodu vājinošām iniciatīvām tiešām neizskatās labi, un uzsver: «Šai situācijā ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Ja valodas politikā kāda daļa tiek aiztikta, tas uzreiz skar arī citas jomas.»