Arhibīskaps strostē varu par atsvešināšanos no tautas

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Valsts vara nespēj izskaidrot savus lēmumus un ir pārlieku tuvredzīga, lai pieņemtu likumus, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīves, nevis mudinātu tos pamest dzimteni. Šī ir viena no vadlīnijām, kas caurstrāvoja arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzrunu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku apmeklētājiem Svētajā misē.

Jau uzrunas sākumā arhibīskaps atgādināja par cerībām, kas pildīja pirms 30 gadiem Baltijas ceļu veidotāju sirdis, un vērsa uzmanību uz to, ka pēc daudzajiem gadiem, kopš atgūta neatkarība, par spīti sasniegumiem, cilvēkos joprojām nav īsta gandarījuma par sasniegto.

«Gluži otrādi, ikdienā saskaramies ar rūgtumu, neapmierinātību un asu kritiku. Nav svarīgi, vai citu skatījumā Latvija ir vai nav veiksmes stāsts. Ir svarīgi, kā jūtas cilvēki, kas dzīvo Latvijā!» teica Z. Stankevičs.

Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldes un tās amatpersonu galvenais uzdevums ir rūpēties par cilvēkiem, kuri to veido. Savukārt, lai darītu to kvalitatīvi, ir jāsaprot sabiedrības un ekonomikas attīstības likumsakarības, jāpieņem tām atbilstoši likumi, arvien uzlabojot šo likumu nepilnības.

«Ir ārkārtīgi svarīgi spēt paredzēt pieņemto lēmumu sekas, arī ilgtermiņā. Ir jāsaprot, kā šie lēmumi un tiem sekojošā rīcība ietekmēs ikkatru cilvēku un viņa dzīvi. Tie ir nosacījumi, lai cilvēki būtu apmierināti ar savu valsti un vēlētos tajā dzīvot. Tomēr fakti rāda, ka cilvēki joprojām atstāj Latviju, iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinās. Demogrāfiskās tendences nedrīkst ignorēt, jo valsts bez cilvēkiem nav iedomājama,» pie varas esošos brīdināja arhibīskaps.

Z. Stankevičs arī nevairījās piesaukt piemērus, kas veicina cilvēku izbraukšanu no valsts. Viņaprāt, viens no nozīmīgākajiem trūkumiem ikdienā ir bieža nosacījumu maiņa, kas skar iedzīvotāju dzīves apstākļus un arī uzņēmējdarbību.

«Cilvēki alkst pēc noteiktības un paredzamības, pēc stabilitātes. Aizvadītajos gados pie mums ir bijis tik daudz pārmaiņu, ka tas ir radījis bažas un bailes par savu nākotni. Piemēram, šī gada sākumā pie mums daudzi tūkstoši cilvēku ar šausmām uzzināja, ka ir palikuši parādā valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli,» teica arhibīskaps un pieminēja arī skolu un veselības aprūpes sistēmas reformas, kuras ir nepārdomāto lēmumu radītās depopulācijas sekas. Turklāt šīs reformas tiek realizētas «nesaudzīgi, nerēķinoties ar iedzīvotāju protestiem un pastiprinot demogrāfiskās problēmas nākotnē».

Z. Stankeviča uzmanību pievērsusi arī administratīvi teritoriālā reforma. Arī to atbildīgās amatpersonas nespējot pamatot, skaidrojot reformas skartajiem, kāpēc tas vispār būtu jādara. «..tad cilvēki to nesaprot un nesadarbojas. Un tādā gadījumā vēlamais rezultāts netiek sasniegts,» teica arhibīskaps.

Arī gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policija veica kratīšanas piecās draudzēs un izņēma 36 tūkstošus eiro, arhibīskaps skaidro ar varas atsvešināšanos no iedzīvotājiem.