JRT pārbūves skandāls: tiesa pagaidām aizliedz VNĪ slēgt līgumus ar citiem būvniekiem [papildināts]

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieka "ReRe Būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, rezultātā aizliedzot VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tai skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai JRT projektā.

Tāpat lēmums par prasības pieteikuma nodrošinājumu paredz aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju, kā arī aizliegt VNĪ pieprasīt jebkādu naudas summu, pamatojoties uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.

Tiesas aizliegums stājas spēkā 14.augustā un šis lēmums nav pārsūdzams.

"Tiesas pieņemtais starplēmums šajā lietā ir likumsakarīgs. Situācijā, kurā viena puse civiltiesiskā strīdā sāk demonstrēt patvaļīgu rīcību, ir nepieciešams ievērot visu iesaistīto pušu intereses. Neargumentēti, nepamatoti publiskie VNĪ valdes locekļu un valdes priekšsēdētāja paziņojumi nepalīdz konstruktīvi risināt situāciju. Būvnieks aicina pasūtītāju sēsties pie sarunu galda ar vai bez mediatora palīdzības un sarežģījumus atrisināt, lai varētu izpildīt esošo līgumu un pabeigt projektu termiņos. VNĪ valdes turpmākā rīcība rādīs, vai pasūtītājs ir spējīgs rīkoties racionāli kā atbildīgs saimnieks, strādāt valsts interesēs un atrisināt JRT rekonstrukcijas jautājumus, kā tas pasūtītājam pienākas,” komentēja "ReRe grupas" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tiesa savā lēmumā norāda, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu. Tas nozīmē, ka tiesai jākonstatē, ka iespējamība apmierināt būvnieka prasību ir lielāka nekā tās noraidīšanas iespējamība. Lēmumā teikts, ka "prasības nodrošinājums ir attaisnojams, ja ir pamats pieņemt, ka tas saskan ar gaidāmo tiesas spriedumu, proti, spriedums visticamāk būs labvēlīgs prasītājam".

Savukārt VNĪ 5.augustā iesniegusi Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no pilnsabiedrības "ReRe Būve 1", lai nodrošinātu līgumā par JRT pārbūvi paredzēto prasību izpildi.

Jau ziņots, ka VNĪ prognozē, ka JRT būvnieki "ReRe Būve 1" mēģinās panākt lieguma uzlikšanu turpmākiem JRT būvdarbiem. "Pirms pieņēmām lēmumu par līguma laušanu ar "ReRe Būve 1" par būvniecības procesā pieļautajiem līguma pārkāpumiem, rūpīgi izvērtējām visus juridiskos un ekonomiskos riskus. Tāpat izstrādājām iespējamās tiesvedības scenārijus," pauda VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

VNĪ jau prognozēja, ka "ReRe Būve 1" mēģinās panākt lieguma uzlikšanu turpmākiem JRT būvdarbiem. "Paredzam, ka īstermiņā "ReRe Būve 1" izdosies panākt liegumu turpināt būvdarbus, bet šoreiz, atšķirībā no līdzīgas situācijas Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā, esam stipri savos argumentos. Tiesa nevar ignorēt faktu, ka līguma laušanas viens no būtiskajiem pamatojumiem ir "ReRe Būve 1" pieļautie drošības pārkāpumi būvniecības laikā. VNĪ argumenti balstīti uz dokumentētiem pierādījumiem par drošības normu ignorēšanu no būvnieka puses iepriekšējā darbu veikšanas posmā, veicot pāļu iestrādi. Tā rezultātā tika nodarīts kaitējums blakus esošām ēkām," norādīja Vārna.

VNĪ 13.augustā plānoja pārņemt JRT būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 no pilnsabiedrības "ReRe Būve1", bet, tā kā būvnieks būvlaukumu labprātīgi nodot atteicās, VNĪ drīzumā organizēs vienpusēju būvlaukuma pārņemšanu līgumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt "ReRe būve 1" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks aģentūrai LETA norādīja, ka VNĪ par plāniem pārņemt būvlaukumu paziņoja pagājušajā nedēļā. "Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu," viņš skaidroja.

Turklāt Koks piebilda, ka nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no būvnieku puses. "Šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas," viņš sacīja.

VNĪ juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers norāda : "Izplatītajā paziņojumā būvnieks maldina sabiedrību - lai arī lēmums tiešām nav pārsūdzams, bet ir iespēja sniegt tiesai argumentētu lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu, jo VNĪ līgumu lauza, balstoties uz konstatētiem drošības pārkāpumiem būvniecības laikā. Tiesa izskatīs VNĪ argumentos un pieņems lēmumus vai saglabāt liegumu vai atcelt."

Viņš akcentē: "Visi VNĪ argumenti balstīti uz dokumentētiem pierādījumiem par drošības normu ignorēšanu no būvnieka puses iepriekšējā darbu veikšanas posmā, veicot pāļu iestrādi. Tā rezultātā tika nodarīts kaitējums blakus esošām ēkām."

Tāpat VVNĪ akcentē, ka "RERE būve 1" publiskais arguments par vēlmi turpināt esošo līgumu nav patiess, jo "RERE Būve 1" 2019. gada 31. maijā VNĪ iesniegtais piedāvājums par turpmāku darbu grafiku ir mēģinājums, apejot publiska iepirkuma procedūru iegūt jauna līguma nosacījumus, kurā projekta termiņš no 2 gadiem pagarināts uz 4 gadiem, paredzēto darbu grafikā iekļauti arī darbi, kas jau paveikti, un kas nav prognozējams budžeta apjomā. Mainot visus būtiskos līguma noteikumus - apjoms, termiņš, budžets nav iespējams likuma izpratnē runāt par līguma turpinājumu, tas ir jauns līgums, ko būvnieks cenšas panākt apejot likumā noteikto procedūru.

"Esam VNĪ izvērtējuši visus iespējamos scenārijus un paredzējām, ka īstermiņā "RERE Būve 1" izdosies panākt liegumu turpināt būvdarbus, bet šoreiz, atšķirībā no līdzīgas situācijas Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā, esam stipri savos argumentos," norāda Valkers.

Jau ziņots, ka VNĪ jūlijā paziņojis par līguma laušanu ar pilnsabiedrību "ReRe būve 1". Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.

VNĪ apņēmusies pabeigt Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju tā, lai teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties 2022.gada vasarā, tādēļ drīzumā tiks sludināts jauns konkurss būvniecības ieceres realizēšanai pēc "projektē un būvē" ("build&design") principiem. Strādājot modelī "projektē un būvē" operatīvo jautājumu risināšana starp būvnieku un projektētāju norit daudz ātrāk un skaidrāk noteiks atbildības.

Savukārt "ReRe būve 1" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka VNĪ līguma uzteikumu uzskata par nepamatotu un uzteikuma neatsaukšanas gadījumā vērsīsies tiesā, lai tā atzītu līguma uzteikumu par spēkā neesošu. Koks skaidroja, ka Zaigas Gailes projektā konstatētas vairākas kļūdas, piemēram, nebija izprojektēti ēkas fasādes balsta rāmja pāļi, kā arī projektā nav veikts novērtējums uz blakus esošajām būvēm, kādu ietekmi uz tām atstās projektā paredzētie tehnoloģiskie risinājumi.

VNĪ parakstīja būvdarbu līgumu ar "ReRe būve1" 2018.gada 3.jūlijā.

Pilnsabiedrības "ReRe būve1" dalībnieki ir SIA "Re&Re" un SIA "ReRe Būve".