Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Teritoriālās reforma: VARAM rosina apturēt jaunu plānošanas dokumentu izstrādi pašvaldībās

© Dāvis Ūlands/F64

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina noteikt, ka jaunu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde un apstiprināšana jāuzsāk tikai pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, izriet no VARAM izstrādātajiem un valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem grozījumiem Teritorijas attīstības plānošanas likumā.

Grozījumu anotācijā ministrija norāda, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumenti nosaka pašvaldības attīstību turpmākajiem septiņiem (vidēja termiņa) vai 25 gadiem (ilgtermiņā), taču šo dokumentu izstrādē esot būtiski ņemt vērā nacionālā līmeņa lēmumus, konkrētajā gadījumā - Administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz 2021.gadā organizēt pašvaldību vēlēšanas jau jaunajās vietvaru robežās.

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, vietējā līmeņa plānošanas dokumenti ir ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma, teritorijas plānojums, lokālplānojumi, detālplānojumi un tematiskie plānojumi. Šie visi ir ilgtermiņa plānošanas dokumenti, bet pašvaldības attīstības programma - vidēja termiņa plānošanas dokuments.

Tomēr, tā kā vidēji plānošanas dokumenta izstrāde ilgst no viena līdz trim gadiem, VARAM ieskatā šobrīd nav racionāli uzsākt jaunas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi, jo vēlēšanas būs mazāk nekā pēc diviem gadiem.

Tādēļ likumprojekts paredz, ka noteiktais ierobežojums attiecināms uz noteiktu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu - ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma - izstrādi un apstiprināšanu, skaidro VARAM.

Ministrija apkopojusi datus, kas liecina, ka patlaban attīstības programmas izstrādi sākušas 35 pašvaldības, bet Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde noris vienā pašvaldībā.

Savukārt jauna teritorijas plānojuma izstrāde šobrīd notiek 25 pašvaldībās.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos, ilggadējs Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) intervijā “Rietumu radio" pauda viedokli, ka šie grozījumi nopietni apdraud pašvaldību spēju sagatavoties nākamajam Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu periodam, kas sāksies no 2021.gada, un piesaistīt pilsētas konkurētspējas uzlabošanai nepieciešamo finansējumu.

"Pieteiktie grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā ir tuvredzīgi un apdraud ilgtermiņa attīstības iespējas visos Latvijas reģionos," uzskata Sesks.

Sesks aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) rūpīgi izvērtēt iniciatīvas tālākās sekas, kas, viņaprāt, bremzēs visas Latvijas attīstību.

Politiķi iepriekš norādījuši uz nepieciešamību mazināt nevienlīdzību, tomēr Sesks uzskata, ka minētie grozījumi ir pretrunā ar izvirzīto mērķi. Viņš pauda nostāju, ka šie grozījumi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā ietekmēs negatīvi.

"Gan Liepājā, gan citās pašvaldībās pēdējos gadus attīstība ir bijusi iespējama, lielākoties pateicoties veiksmīgai ES finansējuma piesaistīšanai, taču šajā situācijā pašvaldībām tiks sasietas rokas," uzskata Sesks.

"Būs jānoskatās, kā reģioni kļūst arvien nīkuļojošāki, bet Rīga kā galvaspilsēta akumulēs visus resursus. Pašvaldības tiek noliktas tādā kā gaidīšanas režīmā, bet ekonomiskie procesi jau neko negaida un turpinās ar vai bez mums," sacīja Sesks.

Tāpat, viņš arī atklāja, ka nosūtījis oficiālu vēstuli VARAM ar iebildumiem par izsludinātajiem grozījumiem, piedāvājot neliegt pašvaldībām attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, vienlaikus, to apstiprināšanu atstājot pēc jaunās administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas.

VARAM uzsver, ka plānotās izmaiņas ietekmēs tās pašvaldības, kas uz attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās brīdi būs sākušas jauna plānošanas dokumenta izstrādi.

Vienlaikus VARAM norāda, ka grozījumi nemaina regulējumu pēc būtības, tikai ierobežo jaunu plānošanas dokumentu izstrādes sākšanu un apstiprināšanu, un pašvaldībās ir spēkā esoši plānošanas dokumenti, kurus var izmantot, veicot saimniecisko darbību vai īstenojot būvniecības ieceri.