Brīvo darba vietu skaita pieaugums jūlijā liecina par pieaugošām iespējām atrast darbu, tomēr pastāvīgu darbu atradušo bezdarbnieku skaits saruka, kas norāda uz darba prasmju neatbilstību pieprasījumam darba tirgū, norāda Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Oļegs Krasnopjorovs.
Pēc viņa teiktā, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē esošo brīvo darba vietu skaits jūlija mēnesī pieaudzis līdz 20 mēnešu maksimumam - 3300, bet pastāvīgu darbu atradušo bezdarbnieku skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies. Tas savukārt varot nozīmēt, ka atsevišķiem uzņēmumiem augstā bezdarba apstākļos ir grūti atrast piemērotos darbiniekus.
Piemēram, saskaņā ar Eiropas Komisijas regulārās aptaujas datiem jūlijā 3,2% no aptaujātajiem būvniecības uzņēmējiem par galveno uzņēmējdarbību kavējošo faktoru uzskatīja darbaspēka trūkumu (pirms gada - 0,5%). Tas pats attiecas arī uz citām nozarēm - apstrādes rūpniecību, pakalpojumiem.
No otras puses, par prasmju neatbilstību tirgus pieprasījumam liecina tas, ka pieprasījums pēc vienkāršiem darbiem - kaut par ļoti zemu samaksu - pārsniedz piedāvājumu, ko varot redzēt arī 100 latu programmā iesaistīto skaita pieaugumā.
"Patlaban darba tirgus Latvijā pamatā ir sadalīts divās nišās - augsti kvalificēti darbinieki, pēc kuriem pieprasījums saglabājas visai augsts, un zemi kvalificēti darbinieki, kuri no krīzes cieta daudz vairāk, samazinoties atbilstošām darba vietām," saka ekonomists.
Viņa pieņēmumu apstiprinot arī Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas rāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī augstāko izglītību ieguvušo vidū bezdarba līmenis ir trīs reizes zemāks nekā iedzīvotāju grupā ar pamatizglītību, un kopš tautsaimniecības lejupslīdes sākuma šī starpība ievērojami pieaugusi.
"Pieaugot ekonomikas aktivitātei un parādoties darba prasmju neatbilstībai pieprasījumam, lielāks uzsvars liekams nevis uz pagaidu nodarbinātības nodrošināšanu bezdarbniekiem ar zemu kvalifikāciju, bet gan uz darba meklētāju kvalifikācijas paaugstināšanu, kas padarītu viņus par konkurētspējīgiem darba tirgū un ļautu viņiem iegūt augstas pievienotās vērtības darba vietas privātajā sektorā. Tas valdībai vienlaikus ļautu risināt nodarbinātības, uzņēmējdarbības attīstības un noturīgas izaugsmes jautājumu," pārliecināts ir Latvijas Bankas eksperts.
Savukārt bezdarbnieku skaita kritumu jūlijā par 0,3 procentu punktiem viņš saista ar to, ka arvien vairāk bezdarbnieku zaudēja savu statusu, jo nepildīja bezdarbnieka saistības atkārtoti reģistrēties. Bet iepriekš, pavasarī, bezdarbnieku skaits esot sarucis galvenokārt mazāka bezdarbnieku statusu ieguvušo skaita un lielāka pastāvīgo darbu atradušo skaita ietekmē.
Patlaban jau divām trešdaļām no NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem beidzies deviņu mēnešu bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš, un, kā saka Krasnopjorovs, viņiem trūkst motivācijas uzturēt bezdarbnieka statusu, tādējādi reģistrētā bezdarba līmenis, visticamāk, samazinās straujāk par faktisko bezdarba līmeni.
No jauna bezdarbnieku statusu ieguvušo skaits jūlijā nedaudz pieauga otro mēnesi pēc kārtas, apstiprinot, ka darba tirgus stabilizācijas pazīmes joprojām ir trauslas.
Jau vēstīts, ka reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šā gada jūlija beigās bija 15,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, aģentūru LETA informēja NVA.
NVA uzskaitē jūlija beigās bija 173 301 bezdarbnieks. Jūlija sākumā - 176 879 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 3578 cilvēkiem.
Salīdzinoši zemākais bezdarba līmenis šā gada jūlijā reģistrēts Rīgas reģionā - 12,3%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 22,4%. Kurzemes reģionā jūlijā bezdarba līmenis pazeminājies līdz 16,4%, arī Zemgales reģionā tas bija 16,4%, savukārt Vidzemes reģionā - 17,1%.
Jūlijā Rīgā bez darba bija 11,3%, Ventspilī - 11,4%, Jelgavā - 11,7%, Daugavpilī - 12,3%, Jūrmalā - 13,6%, Liepājā - 17,7%, Rēzeknē - 22,9% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Jūlijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 12 137 personām, savukārt bezdarbnieka statusu zaudēja 15 906 cilvēki.
Kopumā 5602 NVA reģistrētie bezdarbnieki jūlijā iekārtojās darbā. NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos jūlijā kopumā piedalījās 49465 bezdarbnieki.
Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar jūniju samazinājies par 0,3%.
NVA direktores vietniece nodarbinātības politikas jautājumos Anita Jākobsone norāda, ka reģistrētais bezdarbs jūlijā samazinājies visās lielākajās Latvijas pilsētās un gandrīz visos reģionos, izņemot Latgali, kur tas palika iepriekšējā mēneša līmenī.
Turpina palielināties arī NVA reģistrēto vakanču skaits, jūlija beigās tās datubāzē bija reģistrētas 3279 aktuālās vakances, tas ir, par 607 vakancēm vairāk nekā jūnija beigās.
Visvairāk brīvo darba vietu darba devēji piedāvā apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, tirdzniecībā, automobiļu un motociklu remontā, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
No tiem 49 465 bezdarbniekiem, kuri jūlijā bija iesaistīti NVA aktīvajos nodarbinātības pasākumos, 1248 piedalījās profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā, 21 651 - konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, 1716 - kompleksajos atbalsta pasākumos, 23 295 - darba praktizēšanā pašvaldībās.
NVA atzīmē, ka tās aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros 24 382 bezdarbnieki jūlijā bija nodarbināti uz laiku.
Karjeras konsultācijas jūlijā saņēmušas 5908 personas, no tām 5736 bezdarbnieki un darba meklētāji.