Latvijā gandrīz trešdaļa ģimenes ārstu ir pensijas vecumā un jebkurā brīdī var pārtraukt darbu

 
©Aigars Eglīte/F64

Latvijā 27% ģimenes ārstu sasnieguši pensijas vecumu un var pārtraukt jebkurā brīdī,  informēja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. 

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to vistuvākajā laikā 523 500 jeb vairāk nekā ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju varētu tikt liegta pieeja primārajai veselības aprūpei.

Kozlovska norādīja, ka patlaban ārpus Rīgas brīvas ir 17 ģimenes ārstu prakses vietas. Tas nozīmējot, ka apmēram 25 500 valsts iedzīvotāju ir būtiski apgrūtināta pieejamība primārajai veselības aprūpei, ja rēķina, ka vidēji vienā ģimenes ārsta praksē ir 1500 pacientu.

Lai to nepieļautu, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju veikt vairākus pasākumus.

Kozlovska skaidroja, ka veselības aprūpi jānosaka par prioritāti ar valsts budžeta finansējuma pieaugumu veselības aprūpei kopumā 2020. un turpmākajos gados, kas paredzētu arī mediķu atalgojuma pieaugumu vismaz 20% apmērā ik gadu.

Vēl asociācija rosina izveidot valsts atbalsta sistēmu lauku mediķiem, kas paredzētu veikt radikālas un būtiskas izmaiņas ģimenes ārstu prakšu apmaksas sistēmā, nosakot piemaksas koeficientu par katru kilometru, attālinoties no Rīgas, tā, lai attālā pierobežas reģionā, piemēram, Indrā vai Žīguros, samaksa būtu trīs reizes lielāka nekā Rīgā. "Šādas sistēmas izveidošana jau tuvākajā laikā ir vitāli nepieciešama, lai saglabātu veselības aprūpes pieejamību ārpus Rīgas reģionu iedzīvotājiem," uzsvēra asociācijas vadītāja.

Pēc Kozlovskas paustā, tā ka gandrīz 60% jauno ārstu nestrādā savā specialitātē vai pamet valsti pēc rezidentūras beigšanas, svarīgi veikt arī pasākumus, lai nomainītu valsts budžeta finansējumu rezidentūrā ar valsts garantētu kredītu, kurš tiktu dzēsts, ja jaunais speciālists dotos strādāt uz laukiem un nostrādātu tur noteiktu laiku.

Tāpat asociācija uzskata, ka nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas ļautu jau pirmajā rezidentūras gadā, savienojot ar mācībām, sākt patstāvīgu praksi sertificēta ģimenes ārsta uzraudzībā.

Jau ziņots, ka Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu, liecina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniegtā informācija.

NMPD vakantas ir 587 darba vietas, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā - 307 vietas, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā - 309 vietas, bet Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā trūkst 155 cilvēku. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā nepieciešami 57 cilvēki, Rēzeknes slimnīcā - 18 speciālisti, Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā vakantas ir 78 vietas, bet Vidzemes slimnīcā - 20 ārstu un apmēram tikpat māsu vietas.

Sociālo un darba lietu komisijā paustais liecina, ka cilvēkresursu problēma skar gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus visā Latvijā.

Kā ziņots, Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu reanimatologu noslodzi. Notikušais Daugavpils slimnīcā aktualizējis plašāku diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmā vērojamo cilvēkresursu trūkumu.

 

Rīgas namu pārvaldnieks