VK: Ieguldījumi aizsardzībā veikti atbilstoši mērķim, tomēr tie aktīvāk jāplāno

Ieguldījumi aizsardzībā tiek veikti atbilstoši mērķim, tomēr aktīvāk jādomā par plānošanu, trešdien mediju pārstāvjiem stāstīja Valsts kontroles (VK) otrā revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa.

Valsts kontrole veikusi Aizsardzības ministrijas (AM) finanšu revīziju par laika posmu no 2015.gada līdz 2018.gadam un apkopojusi būtiskākās problēmas un ieteikumus. Tā kā atsevišķa informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības, ziņojums netiek publiskots pilnā apjomā.

"Kopumā varam secināt, ka valsts finansējums tiek ieguldīts aizsardzības spēju attīstībā, kā arī neesam konstatējuši prettiesisku rīcību ar valsts aizsardzības spēju attīstībai piešķirto finansējumu. Tomēr aizsardzības budžeta pieaugums un vērienīgu iepirkumu īstenošana pati par sevi neraksturo valsts aizsardzības spēju palielināšanos. Lai pieejamos resursus pārvērstu ieguvumā, ir nepieciešama gudra, mērķtiecīga un sistemātiska rīcība," uzsvēra Grīnhofa.

Valsts kontrolē atzina, ka kopš 2015.gada aizsardzības nozarei tiek piešķirts finansējums NATO noteiktajā - 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - apmērā. Tas tuvākajos gados pārsniegs 600 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 200 miljoni eiro tiek izlietoti iegādēm Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām.

Tomēr Valsts kontrolē pauda pārliecību, ka pieejamajiem līdzekļiem jābūt prognozējamiem, lai gadiem ilgos aizsardzības spēju attīstības projektus varētu veiksmīgi īstenot un nerastos situācija, kad apjomīgas investīcijas tiek neatgriezeniski zaudētas, jo trūkst līdzekļu projekta turpināšanai. Šādā gadījumā sabiedrības ieguvums no aizsardzībā ieguldītajiem līdzekļiem var nebūt līdzvērtīgs sagaidāmajam.

Kā piemēru revīzijas iestāde minēja Zemessardzes attīstību, kas faktiski tika apstādināta 2010.gadā, kad finansējums tika samazināts par 70%. Līdzīgi bija arī ar pretgaisa aizsardzības spējas attīstību, jo finansējuma trūkuma dēļ nebija iespējams veikt par 4,4 miljoniem eiro iegādātās raķešu sistēmas apkopi un sistēma nebija lietojama. Strauji samazinoties finansējumam, attālinājās tādu vairāku svarīgu NBS spēju attīstības pasākumu uzsākšana un īstenošana kā kājnieku mehanizācijas spēja, kaujas inženieru spēja, artilērijas spēja, kas šobrīd tiek strauji attīstītas.

Valsts kontrole revīzijās secinājusi, ka aizsardzības aprīkojuma iegāžu plānošanā trūkst ilgtermiņa redzējuma. Bez pilnvērtīgas ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas iegādes mēdz nenotikt vai, gluži pretēji, tās ir sasteigtas. Tas rada risku, ka līdzekļi netiek izlietoti efektīvi. Piemēram, vērtējot Zemessardzes attīstībai piešķirtā finansējuma izlietojumu 2015.-2017.gadā, secināts, ka zemessargu pilnvērtīgai apmācībai trūcis individuālā ekipējuma, jo nav kvalitatīvi plānota materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde. Trūkumus plānošanas procesos ilustrē arī kavēšanās uzsākt infrastruktūras attīstību, lai gan finansējums šim mērķim pieejams jau no 2016.gada.

AiM esot apņēmusies atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem pilnveidot ilgtermiņa plānošanas sistēmu, lai uz to balstītos vidēja termiņa un kārtējā gada iepirkumu plānošana. Rezultātā sagaidāms, ka NBS saņems nepieciešamo ekipējumu vajadzīgajā laikā un apjomā, kā arī laikus būs pieejama mācībām nepieciešamā infrastruktūra - poligoni, šautuves u.c. objekti.

Revīzijās Valsts kontrole vairakkārt konstatējusi, ka pirms iekārtas iegādes netiek apzināts viss dzīvescikls - cik izmaksās uzturēšana, apkope un uzglabāšana, kādas papildu iemaņas nepieciešamas personālam, kā jaunais pirkums tiks integrēts esošajā nodrošinājumā un, beigu beigās - kā iekārta tiks utilizēta.

Līdz šim lielākais NBS attīstības projekts ir kājnieku mehanizācijas spējas attīstība, kuram līdz 2024.gadam paredzēts vismaz 240 miljonu eiro finansējums. Līdzās bruņutehnikai tiek iegādāti arī ieroči, munīcija, sakaru tehnika, un plānota arī uzturēšana. Taču revīzijā par AM 2018.gada pārskatu secināts, ka ir tikai uzsāktas diskusijas par bruņutehnikas remonta bāzes izveidi, lai gan bāzei bija jādarbojas jau kopš 2017.gada.

Tikmēr iegādātā bruņutehnika jau tiek izmantota mācībās un atbilstoša apkope ir būtiska, lai tehniku pilnvērtīgi izmantotu. AM jānovērš trūkumi dzīvescikla plānošanā, lai iegādātais bruņojums būtu savietojams ar esošo aprīkojumu un tas būtu uzreiz lietojams bez iepriekš neplānotas kavēšanās un papildu tēriņiem. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad tiek iegādāta lietota tehnika.