Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

LU rektora skandālā iesaistās pat Valsts prezidents, rosinot radīt jaunu likumu

© Dmitrijs Suļžics/F64

Komplikācijas ar Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām parāda, ka nepieciešams jauns likums, kura uzdevums būtu veicināt tādu zinātnes un augstākās izglītības pārvaldību, kas ļautu izrauties no patlaban valdošā viduvējības līmeņa, pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Tāpat prezidents norādīja, ka nepieciešams izveidot zinātnes un augstākās izglītības izcilības centrus, lai Latvijas augstskolas iegūtu starptautisko atpazīstamību un studenti izvēlētos iegūt augstāko izglītību Latvijā, nevis citās Eiropas valstīs.

"Manuprāt, stratēģiskais mērķis ir pilnībā īstenojams. Turbulence ar LU rektora vēlēšanām parāda, ka nepieciešams pagaidu risinājums, līdz pieņems jauno likumu, kas ļaus pārveidot gan LU, gan citas augstskolas, lai tās varētu izrauties uz priekšu. Risinājums ir jāskata lielā un īstenojamā mērķa kontekstā," pastāstīja prezidents.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), tiekoties ar Levitu un komentējot LU rektora vēlēšanas, atgādināja, ka "nevajag palaista garām labu krīzi".

"Ķeršanās, manuprāt, atspoguļo lielāku izaicinājumu - mums ir jāpalielina augstākās izglītības un zinātnes līmenis. Mums ir jānodrošina, ka zinātne un valsts augstskolas ir konkurētspējīgas,tās spēj piesaistīt studentus un mācībspēku no citām valstīm," sacīja Kariņš.

Premjers norādīja, ka jāpanāk, lai augstākās izglītības sistēma kalpo arī Latvijas ekonomikai, tādējādi palīdzot tikt laukā no zemās vai vidējās algas slazda.

"Esmu vairākas reizes runājis ar Izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (JKP). Viņai ir tāda pati pārliecība kā man un Valsts prezidentam. Mums ir jāmaina sistēma, lai tā būtu daudz konkurētspējīgāka," pauda Kariņš.

Tāpat Ministru prezidents teica, ka klupšanas akmens, kas ir LU rektora vēlēšanas, norāda uz nepieciešamību pēc sistēmas uzlabošanas. Kariņš pauda pārliecību, ka valdība atbalstīs Šuplinsku, lai izveidotu tādu sistēmu, kas kalpotu valstij.

Kā ziņots, pirmo balsojumu par Muižnieka ievēlēšanu LU rektora amatā pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižnieka kandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.