Latvijā ir vismaz pāris desmiti ukraiņu organizāciju, kas dzied, dejo un reprezentē ne tikai kultūru, bet arī attieksmi pret savā tēvzemē notikušo karu. Daļa šo organizāciju ir Kremļa iebarotas un darbojas faktiski pretēji Ukrainas valsts interesēm. Vēstniecība uz to vērš latviešu uzmanību – visi ukraiņi nebūt nav vienādi.
Ukrainas atbalsta biedrība sociālajos tīklos aicina boikotēt nākamnedēļ Rīgā paredzēto koncertu, ko rīko cita nevalsts organizācija - Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība. Izlikšanās, ka kultūrai nav nekāda sakara ar politiku, esot tieši tas, ko vēlas panākt Kremlis - tā ir tā dēvētās Krievu pasaules propaganda.
Jūlijā teju diplomātisks skandāls noticis festivālā Slāvu vainags - Vangažos. Tradicionālajā pasākumā, kas pulcē krievu, baltkrievu un ukraiņu ansambļus, bija ieaicināti arī Ukrainas vēstniecības pārstāvji. Taču rīkotāji īpaši nobrīdināja, ka par politiku nedrīkst runāt, par Krievijas agresiju nedrīkst runāt, par to, kas svarīgs Ukrainai, runāt nedrīkst. Vēstnieks Oleksandrs Miščenko esot piecēlies un aizgājis.
Jau drīzumā pēc šā incidenta vēstniecība nāca klajā ar jaunu iniciatīvu un izveidoja ukraiņu organizāciju koordinācijas padomi, pulcējot vienkopus Latvijas ukraiņu diasporas pārstāvjus un organizācijas, kas atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, tās Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas centienus, kā arī pasākumus, kas nosoda Krieviju kā agresorvalsti. (Koordinācijas padomē darbojas Ukrainas atbalsta biedrība, Ukrainas tautas teātris Rīgā, Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonds, Latvijas ukraiņu kongress, Latvijas ukraiņu jaunatnes biedrība Vektors Eiropa, Kultūras centrs Latvija-Ukraina, Ukrainas centrs jauniešiem un bērniem Latvijā, kā arī atsevišķi aktīvisti un brīvprātīgie.)
Nesen izplatītajā paziņojumā vēstniecība vēršas pie Latvijas ukraiņiem, mudinot neaizmirst ukraiņu tautas sākotnējo mērķi - veidot savu valsti savā teritorijā:
«Arvien biežāk dažas ukraiņu organizācijas Latvijā praktiski īsteno Krievijas kā agresora valsts ideoloģiju. Tās skaidro, ka diasporas organizācijas ir šķietami «ārpus politikas», līdz ar to tām nevajadzētu runāt par tēmām, kas saistītas ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Patiesībā tas pilnībā atbilst Kremļa ideoloģijai - sašaurināt ukraiņu diasporas organizāciju aktivitātes ārzemēs līdz primitīvām «šarovaru folkloras» un «slāvu brālības» idejām. Putina propagandisti vēlas, lai visas ukraiņu diasporas aktivitātes tiktu sašaurinātas līdz ukraiņu hopakam uz Krievijas kaļinka-maļinka fona.»
Skarbus vārdus prokrieviski noskaņotajiem tautiešiem sarunā ar Neatkarīgo velta arī Ukrainas atbalsta biedrības vadītāja Tatjana Lazda. Latvijā esot pat tādas organizācijas, kas neslēpj savas ciešās saites ar Krievijas Federāciju un pieņem naudu no konsulāta, piemēram, 9. maija svinēšanai. «Mēs to mainīt nevaram, taču arī klusēt nav mūsu pienākums,» skaidro ukrainiete. Tāpēc arī aicinājums boikotēt šo organizāciju šķietami apolitiskos pasākumus.
Iemesls, kādēļ daļa Latvijas ukraiņu ir lojāli Kremlim, nevis savai valstij, daļēji esot meklējams arī Latvijas vēsturē. Pēc Padomju Savienības izjukšanas daudzi ukraiņu tautības armijas virsnieki un viņu tuvinieki nekur projām neaizbrauca, un šobrīd viņi te Latvijā turpina saņemt Krievijas pensiju. Bet kas maksā, tas pasūta mūziku. Ukrainas atbalsta biedrība attiecīgi norobežojas no Kremļa hopaka dancotājiem:
«Mēs uzskatām, ka LUBA (Latvijas ukraiņu biedrību apvienība) darbība diskreditē Latvijas ukraiņu diasporu gan Latvijā, gan Ukrainā. Mēs vēlamies, lai publiski izskanētu informācija par to, ka mūsu organizācija un mūsu organizācijas biedriem nav nekādas saistības ar LUBA, mēs norobežojamies no LUBA darbības un ideoloģijas.»
