Sliktos braucējus uzrunās sporta terminoloģijā

Vēl pāris nedēļas, un uz Latvijas ceļiem un pilsētu ielās sāksies intensīvi jaunu cilvēku pārvadājumi – jāapmeklē dārziņi, skolas, universitātes. Lai izglābtu pēc iespējas vairāk dzīvību, satiksmes drošības institūcijas sāk jaunu kampaņu – Nebrauc autā!. Tā balstīta sporta terminoloģijā, pieņemot, ka tieši vīrieši kaut ko vairāk saprot no sporta, un tāpat kā basketbola bumba jāpatur spēles laukumā, mašīna – savā joslā, respektējot ceļa horizontālos apzīmējumus.

Satiksmes negadījumu statistika ik gadu savukārt apliecina, ka vīrieši pretstatā sportam mazāk saprot no braukšanas. Biežāk pārkāpj noteikumus, biežāk nositas, biežāk nosit citus. Vīrieši smagos ceļu satiksmes negadījumos iekļūst vidēji trīs reizes biežāk nekā sievietes. Un ātrums, ko policistiem allaž labpatīk uzdot par visu satiksmes nelaimju iemeslu, ir tikai viens no faktoriem.

56% noteikumus pārkāpj regulāri

Latvijas valsts ceļu rosinātajā kampaņā Nebrauc autā! uzmanība tiks pievērsta tieši pārējiem riska faktoriem: kļūmīgiem apdzīšanas manevriem, ceļa horizontālo apzīmējumu neievērošanai, sarkanā aizliedzošā signāla pārkāpšanai un gājēju pāreju ignorēšanai. Pērn Latvijā notika 82 satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem. Dzīvību zaudēja 96 cilvēki.

Kampaņas organizatori veikuši autovadītāju aptauju, un tā rāda, ka arī paši braucēji apzinās savu aplamo rīcību. 56% aptaujāto atzīst, ka regulāri pārkāpj satiksmes noteikumus (protams, biežāk vīrieši). Biežākais pārkāpumu veids ir ātruma ierobežojumu neievērošana. Taču 46% respondentu ir gadījies arī apdzīšanas manevra laikā konstatēt, ka situācija uz ceļa nav bijusi pareizi novērtēta. Praksē tas nozīmē, ka tieši pretī brauc cita mašīna. Šiem aptaujas dalībniekiem, ar dievpalīgu vai pateicoties otra šofera adekvātai reakcijai, ir palaimējies, ka viņi tādā aptaujā varēja piedalīties. Ir tādi, kam nepalaimējās. No pērn notikušajām letālajām avārijām 25 gadījumos konstatēta izbraukšana pretējā joslā - tātad šoferis apdzīšanas manevra gaitā pārrēķinājies (ja vien tā nav bijusi pašnāvība). Septiņos gadījumos iemesls vēl banālāks - priekšrocības zīmes neievērošana krustojumā.

Saules nogurdinātie

Satiksmes negadījumu analīze uzrāda vēl kādu šķietami neloģisku sakarību. Latvijā visvairāk avāriju un ar traģiskākajām sekām notiek tieši vislabākajos apstākļos. Brīvdienās, kad nav iemesla steigai, kad saulīte spīd un ceļa segums sauss, tātad saķere laba. Ja līst lietus, ir tumšs un ceļš slidens, smagu negadījumu ir mazāk. Drūmā rudenī vīrieši spēj koncentrēties uz braukšanu, priecīgā vasarā nespēj.

Kā pievērst autovadītājus ceļam, kā likt apzināties, kur viņi atrodas, un kas viņiem jādara, ir jautājumi, kas jau vairākus gadus nodarbina Latvijas Universitātes pētnieku sociālpsihologu Ivaru Austeru. Uzdevums nav vienkāršs. Satiksmes infrastruktūras uzlabošana un pretēju braukšanas virzienu atdalīšana, kā arī atsevišķas infrastruktūras izveide neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem būtu efektīvākais veids dzīvību glābšanai. Taču tam vajadzīga liela nauda, ko Latvijas sabiedrība pagaidām nav ar mieru tērēt. Tāpēc nepieciešami lētāki risinājumi.

Eksperimentē ar acīm un kubiem

Ivara Austera vadītā pētnieku komanda šobrīd turpina eksperimentu ar vizuāliem objektiem šoferu uzmanības pievēršanai. Pirms pāris gadiem uz vairākām šosejām parādījās milzu acis, kas vēro satiksmi. Labākie rezultāti bija vienmuļā Liepājas šosejas posmā, kur vidējais ātrums samazinājās par 2,2 kilometriem stundā, bet tālākā sakarība - satiksmes riski samazinājās par 5% līdz 10%. Tagad ar atšķirīgu eksperimentu pētnieki mēģina saregulēt situāciju uz gājēju pārejām un neregulējamos krustojumos. Uz asfalta tiek uzlikti trīsdimensiju zīmējumi - kubs vai piramīda. Zīmes, kuru satiksmes noteikumu grāmatiņā vai braukšanas eksāmenu biļetēs nav. Un, piemēram, Spuņciemā eksperimenta rezultāti ir tiešām apbrīnojami. Iepriekš bez šīs zīmes gājējus pie pārejas ignorēja 32% šoferu, bet pēc tās uzkrāsošanas vairs tikai 15,4%. Savukārt līdzīgs eksperiments pie krustojuma ar STOP zīmi Mārupē būtiski uzlaboja autovadītāju spēju parādīt pagriezienu. Principā jau tagad ir gūts apstiprinājums, ka šīs vienkāršās metodes strādā, taču tām nepieciešama īstā vieta, un jautājums vēl, kā rezultātus ilgākā termiņā ietekmētu pieradums. Šoferu pētnieki darbu vēl turpinās, iegūtos datus ievietojot mākslīgā intelekta algoritmos.

Taču, kamēr nav atrastas kādas revolucionāras autovadītāju apskaidrošanas metodes, jāstrādā ar vecajām labajām sociālajām kampaņām, maksimāli daudzveidīgi apelējot pie šoferu sirdsapziņas. Septembrī satiksmes un interneta vidē gaidāmo kampaņas jēgu paskaidro Latvijas valsts ceļu vadītājs Jānis Lange: «Esi atbildīgs pret citiem spēles dalībniekiem un ievēro spēles noteikumus.» Kā to dara basketbolā un hokejā, tāpat jādara arī uz ceļa.

IEDZĪVOTĀJU ATTIEKSME PRET SATIKSMES DROŠĪBU

• Satiksmes noteikumus mēdz pārkāpt - 56%
• Katru dienu pārkāpumus izdara - 14%
• Pēdējais pārkāpums bijusi ātruma režīma neievērošana - 82%
• Pēdējais sods saņemts vairāk nekā pirms gada - 55%
• Ir izpildījuši riskantu un nepārdomātu apdzīšanas manevru - 46%
• Pilnībā zina, ko nozīmē horizontālie ceļa apzīmējumi - 50%
• Uzskata, ka pārkāpumi ir pieļaujami, ja to prasa situācija uz ceļa - 59%
• Uzskata, ka nekas viņus neatturēs no pārkāpumu veikšanas - 20%
• Kopējo situāciju uz Latvijas ceļiem vērtē kā drīzāk labu - 44%

Avots: Norstat Latvija pētījums (1000 respondentu)