ReRe par JRT: Nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses

© f64

Komentējot Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta pasūtītāja “Valsts nekustamie īpašumi” plānoto objekta pārņemšanu, “RERE BŪVE 1” norāda: nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses. Šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.

Jāatgādina, ka šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī Pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu Pasūtītājs Būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu.

Uzsveram, ka pasūtītāja publiskā apņemšanās sludināt jaunu konkursu nozīmē, ka Jauno Rīgas teātri līdz 2022. gada pavasarim uzbūvēt nebūs iespējams. Neturpinot būvniecības darbus tagad, pēc jaunā konkursa atsākt būvniecību būs iespējams tikai 2020. gada aprīlī.

Šāda Pasūtītāja lēmuma sekas būs: zaudēts laiks un nauda - termiņu pagarinājumi un projekta sadārdzinājums, paaugstināti riski būvlaukumā, ES līdzekļu zaudēšanu, risks to nerealizēt vispār, attālinot jebkurus jaunus plānus citiem kultūras projektiem saistībā ar Miera ielas teātra ēkas projektu un pilnīgi nevajadzīga tiesvedība.

Esam atkārtoti aicinājuši un joprojām aicinām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” uz konstruktīvu sadarbību, kas ir Pasūtītāja kā valsts pārstāvja interesēs. Ja Pasūtītājs nekavējoties lems par konstruktīvu un atbildīgu rīcību turpināt uzsākto projektu, esam gatavi aktīvi sadarboties, strādāt uz projekta virzību un risinājumu atrašanu projekta pabeigšanai līdz 2022. gada 27. maijam. Savu priekšlikumu ar prognozētajiem darbiem un to termiņiem saskaņā ar savstarpējo vienošanos esam iesnieguši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” jau š.g. 30. jūlijā.

Tikmēr

VNĪ juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers uzsver: Tā kā būvnieks būvlaukumu labprātīgi nodot atteicās, VNĪ drīzumā organizēs vienpusēju būvlaukuma pārņemšanu līgumā noteiktajā kārtībā. Mēs, protams, cerējām uz būvnieka godaprātu, taču bijām gatavi abiem scenārijiem - gan tam, ka nodos labprātīgi, gan tam, ka mūsu tiesības pārņemt būvlaukumu vajadzēs īstenot vienpusējā kārtā. Šķēršļu likšana būvlaukuma pārņemšanai ir kārtējais solis būvnieka rīcībā, kas uzskatāmi demonstrē, ka “RERE Būve1” vārdi atšķiras no darbiem. Vārdos - iestājas par teātri, darbos - vilcina un kavē tālāku procesu virzību. Šī pieeja raksturo visu vairāk kā pusgadu ilgo sarunu laiku, kopš konstatējām drošības pārkāpumus būvlaukumā,” norāda Ojārs Valkers.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais