Skandālu par Mežvieta pārapstiprināšanu skaidro ar Sparāna interesēm

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna un viņa vadītās partijas vicelīderu dusmas par Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta pārapstiprināšanu amatā lietpratēji skaidro ar bijušā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Iekšējās drošības daļas priekšnieka Aigara Sparāna vēlmēm kontrolēt kadru politiku slepenajās struktūrās.

Šā gada16. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja N. Mežvietu VDD priekšnieka amatā uz otro termiņu.

Tomēr pirms valdības sēdes Juta Strīķe un arī pats J. Bordāns publiski pauda sašutumu par to, ka N. Mežvieta kandidatūra neesot pienācīgi apspriesta ar viņu pārstāvēto partiju un neesot arī prasīta no N. Mežvieta atskaite par VDD paveikto. J. Bordāns presei pauda sašutumu, ka, viņaprāt, N. Mežvieta apstiprināšana amatā iecerēta paslepus, proti, lēmums par viņa virzīšanu «tiek pieņemts vienas nakts laikā un jautājums tiek skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā». Tāpēc Bordāna partijas ministri atstāja Ministru kabineta sēdes slēgto daļu un N. Mežvieta pārapstiprināšanā nepiedalījās.

Sekoja vēl citi izteikumi, kuri beigu beigās vainagojās ar paziņojumu par «dzeltenās kartītes» uzrādīšanu premjeram Krišjānim Kariņam.

Tieslietu ministra dusmas izpaudās arī skaļā retorikā pret iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, kurš bija atļāvies apmeklēt Krievijas estrādes zvaigznes Grigorija Ļepsa koncertu Dzintaru koncertzālē, kā arī pret VDD, kurš esot nepieļaujami piemirsis G. Ļepsu iekļaut «melnajā sarakstā».

VDD atskaite publiskota

Vēl no J. Bordāna izskanēja tāds kā brīdinājums, tāds kā atgādinājums par bordānistu priekšvēlēšanu solījumu - ja koalīcijas partneri būšot draudzīgi, tad valdība spēšot paveikt brīnumu lietas, tostarp veikt tīrīšanas valsts pārvaldes un drošības iestādēs, «attīrot» no tām J. Bordānam vien zināmas personas.

Tā kā reakcija uz N. Mežvieta pārapstiprināšanu bija netipiski skarba, turklāt VDD nav vis tieslietu, bet gan iekšlietu ministra kompetencē, Neatkarīgā aptaujāja vairākus valsts drošības lietpratējus par to, kas patiesībā varēja raisīt J. Bordāna dusmas.

Pirmkārt, aptaujātie norādīja, ka bordānistu izteikumi, ka VDD nav atskaitījies par darbu, ir meli. Proti, VDD jau šā gada aprīlī publiskoja savas darbības pārskatu par 2018. gadu. Taču papildus publiskajam pārskatam valdības locekļiem bijis pieejams arī slepenais pārskats ar detalizētāk izklāstītiem valsts drošības aspektiem. Tas nozīmē, ka J. Bordānam un viņa partijas ministriem bijušas visas iespējas iepazīties ar detalizēto dokumentu un nepieciešamības gadījumā arī iztaujāt N. Mežvietu vēl pirms viņa pārapstiprināšanas amatā.

Arī S. Ģirģens žurnālistiem apgalvoja, ka viņam bijusi saruna ar J. Bordānu par N. Mežvietu. Tajā iekšlietu ministrs no sava kolēģa sadzirdējis «mazu repliku par darba rezultātu uzlabošanu». Tomēr, kad S. Ģirģens skubinājis kolēģi «faktus likt galdā, ja ir problēmas», J. Bordāns atsaucību neesot izrādījis.

«Nemēdz būt bijušie»

Otrkārt, lietpratēji vērsa Neatkarīgās uzmanību uz A. Sparāna ciešajiem sakariem ne tikai ar J. Bordāna partijas bijušajām KNAB augstajām amatpersonām Jutu Strīķi un Juri Jurašu, kas ir pašsaprotami. Lietpratēji ir pamanījuši, ka A. Sparāns, kopš zaudējis amatu SAB, ir biežs viesis bordānistu partijas birojā, kas liecina par viņa dziļāku sasaisti ar konkrēto politisko spēku.

Kaut gan A. Sparāns atšķirībā no citiem bijušajiem augsta līmeņa specdienestu darbiniekiem (Maigura Strīķa, Jutas Strīķes, Jura Juraša u. c.) nav fiksēts kā ziedotājs kādai politiskajai partijai.

Lietpratēji arī atgādināja, ka pagājis jau krietns laiks, kopš A. Sparāns bija spiests pamest darbu SAB, taču joprojām pie cita cienīga darba nav ticis. Darbs VDD atbilstu viņa vēlmēm un varēšanai, ja ne VDD priekšnieka, tad vismaz vietnieka amatā jau nu gan. Pēc viņu teiktā, viena no bordānistu iecerēm bijusi dot savu piekrišanu N. Mežvieta pārapstiprināšanai apmaiņā pret solījumu iekārtot A. Sparānu VDD.

Jāatgādina arī vairākkārt rakstītais, ka Bordāna partijā un ap to spieto vēl virkne bijušo slepeno dienestu un KNAB darbinieku, kuriem arī nepieciešamas darba vietas atbilstoši viņu prasmēm. Partija atrodas pie varas jau vairāk nekā pusgadu, bet tā arī līdz šim nav spējusi savējos iekārtot atbilstošos amatos. Kā zināms, bijušajiem knabistiem tikuši tikai deputātu palīgu un Saeimas frakcijas konsultantu amati; daži veiksmīgākie tikuši pie ministru padomnieku amatiem, bet specdienestu vadītāju un stratēģisko uzņēmumu apsardzes priekšnieku amati viņiem joprojām «nespīd».

Šādi mājieni no partijas biedriem J. Bordānam esot izteikti, un katra neveiksme, ietirgot amatus, partijas līderi sadusmojot ne pa jokam. Kā nekā tas parāda līdera nespēju realizēt politisko varu un aizstāvēt savējos.

Loģisks lēmums

Neskaitot J. Bordānu un J. Strīķi, kuri par N. Mežvieta pārapstiprināšanu ir apvainojušies ne pa jokam, citi politiķi un amatpersonas N. Mežvieta darbu vērtē pozitīvi. S. Ģirģens paziņoja, ka N. Mežvieta termiņa pagarinājums ir «loģisks lēmums. Esmu pozitīvi novērtējis viņu un redzu, cik aktīvi un profesionāli tiek veikts darbs. Arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis dienesta darbu pozitīvi novērtējis». Ar VDD līdzšinējo darbu apmierināti arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Neatkarīgajai pieejamajā VDD pārskatā par 2018. gadu cita starpā minēts, ka Latvijā joprojām rosās vairāku Krievijas specdienestu spiegi. Dienests vērš uzmanību arī uz aizvien aktīvāku Ķīnas spiegu interesi par norisēm Rietumeiropā, tostarp Latvijā.

Latvijā

Biznesa augstskolas "Turība" Biznesa inkubators, Uzņēmējdarbības vadības fakultāte un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts janvārī rīkos trešo ilgtspējīgu biznesa ideju hakatonu "To Be", informē augstskola.

Svarīgākais