Koalīcijā ietilpstošās partijas Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" pieļauj nelielas nodokļu izmaiņas jau ar 2020.gadu.
Pirmdien pēc valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas sēdes tās vadītājs Atis Zakatistovs (KPV LV) žurnālistiem klāstīja, ka šodien komiteja izskatījusi plašu dokumentu un datu klāstu, kā arī tika runāts par Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm.
"Ekonomikas attīstības prognozes ir mēreni optimistiskas. Tas nozīmē, ka attīstība būs stabila, bet bez izrāviena. Mēs neesam nedz krīzes situācijā, nedz arī paradīzē. Un šādā situācijā ir jāsaprot, ko varam paveikt ar ierobežotiem resursiem," sacīja Zakatistovs.
Viņš norādīja, ka komitejā tika arī skatīti "dažādi sabiedrībai svarīgi jautājumi", piemēram, nodokļu progresivitāte, nekustamā īpašuma nodoklis, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atlaides.
Vaicāts, vai budžeta komitejā tiek spriests par konkrētu nodokļu palielināšanu, Zakatistovs norādīja, ka gadījumā, ja nodokļi tiks celti, tie būtiski neskars plašu iedzīvotāju skaitu. "Šobrīd nevaru dot konkrētu atbildi, bet skatāmies pēc iespējām samazināt nodokļus, tomēr budžets ir arī jālīdzsvaro," teica Zakatistovs.
Tāpat viņš informēja, ka ir izstrādāti pieci dažādi 2020.gada budžeta scenāriji, ar kuriem tiks iepazīstinātas partijas un nākamās nedēļas laikā tiks vērtētas iespējamās izmaiņas.
Arī JKP pārstāvis koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā Krišjānis Feldmans žurnālistiem nevēlējās atklāt ar nodokļu izmaiņām iecerētos pasākumus, bet politiķis piebilda, ka pēc šodienas sarunām viņš ir optimistisks.
Viņa vērtējumā, izdevumu pārskatīšana notiek veiksmīgi, kas ļauj domāt par manevra iespējām attiecībā uz izmaiņām nodokļos jau 2020.gadā.
"Premjers ir izteicies, ka nākamgad nodokļos neko nevajadzētu mainīt, bet varu garantēt, ka ne valdības deklarācijā, ne kur citur nav rakstīts, ka izmaiņas nodokļos būtu jāveic tikai 2021.gadā. Esmu diezgan drošs, ka bez izmaiņu veikšanas, piecu partiju koalīcija nevarēs pieņemt 2020.gada budžetu. Ja kāds saka, ka nākamgad nekādas izmaiņas nevar veikt, viņš, visticamāk, manipulē un darbojas ne valdības interesēs," stāstīja JKP pārstāvis.
JKP ieskatā, nākamgad neapliekamo minimumu varētu celt līdz 500 eiro un attiecīgi līdz 500 eiro vajadzētu arī celt minimālo algu. Feldmanis piebilda, ka šo pasākumu negatīvā fiskālā ietekme nebūtu tik liela, kā iepriekš prognozēts.
"Ja pēc vēlēšanām tika runāts, ka JKP plāns "3X500" budžetam izmaksās 1,7 miljardus eiro, tad šodien, runājot par neapliekamā minimuma celšanu, negatīvā fiskālā ietekme būtu nevis 127 miljoni eiro, bet gan 119 miljoni eiro, jo Finanšu ministrija savos aprēķinos sākusi ņemt vērā atgriezenisko efektu, ko dod PVN. Bet mēs vēl vēlētos redzēt akcīzes nodokļa atgriezenisko efektu," stāstīja Feldmanis.
Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja cilvēkam ar algu līdz 500 eiro uz rokas paliek vairāk naudas, tad esot loģiski saprotams, ka cilvēks naudu nekrās, bet tērēs to veikalā, tādējādi atgriežot naudu valsts budžetā citu nodokļu veidā.
Savukārt Zakatistovs atzina, ka joprojām tiek apspriesta ideja par samazinātā PVN 5% apmērā piemērošanu grāmatniecības un ēdināšanas nozarēm. "Nekādas atlaides netiks piešķirtas automātiski, bet plānojam sarunas ar grāmatniecības un ēdināšanas nozarēm par to, kā tām mobilizēties, lai šādu privilēģiju saņemtu," sacīja Zakatistovs.
Kā ziņots, Zakatistovs iepriekš prognozēja, ka, veicot valsts budžeta 2020.gadam izdevumu pārskatīšanu, būtiski tiks pārsniegts iepriekšējā gadā panāktais ietaupījums, kas bija 50 miljoni eiro. Viņš norādīja, ka attiecīgo ietaupīto summu varēs izmantot prioritārajiem izdevumiem, par kuriem politiķiem vēl jāvienojas.
Politiķis iepriekš arī paziņoja, ka koalīcijas attīstības komiteja nodokļu politikas jomā vērtēs, kāda ir fiskālā rocība iespējamiem soļiem 2020.gada budžetā saistībā ar nepaliekamā minimuma un minimālās algas paaugstināšanu, iniciatīvu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu divās nozarēs.
Līdz šim vairāk no Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem izskanējis atbalsts priekšlikumiem par ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma un minimālās algas paaugstināšanu līdz 500 eiro no 2020.gada. Pārējie koalīcijas partneri līdz šim nav steiguši saukt konkrētas summas, par kurām būtu vēlams panākt vienošanos, reizē vairāk uzsverot nepieciešamību palielināt neapliekamo minimumu.
