Helikopteru iesaista, ja pacienta dzīvība briesmās

 
©Rīgas Austrumu slimnīca

Vai patiešām uz jebkuru novadu Latvijā pakaļ saslimušam pacientam var doties bruņoto spēku helikopters, un vai helikopteru var tā vienkārši izsaukt? Neatkarīgā skaidroja, kāda ir kārtība pacientu pārvadāšanā ar helikopteru un kādās situācijās šis gaisa kuģis dodas pakaļ pacientiem. Atbilde ir šāda: jā, helikopters saziņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu dosies uz jebkuru novadu pakaļ smagi slimam pacientam, un nē – jebkurš cilvēks tomēr to nevar izsaukt; to nevar pat ārstējošais ārsts.

Neatkarīgā sāka interesēties par situācijām, kurās pacientu glābšanā iesaistās Nacionālo bruņoto spēku helikopters, pēc tam, kad sociālajos tīklos aktualizējās diskusija par palīdzību insulta pacientiem (Neatkarīgā rakstīja par pacienti, kuru ar insultu neuzņēma Rēzeknes slimnīcā, un pacientes tuvinieki tomēr, pamatojoties uz pašu aizdomām, ka kundzei ir insults, vērsās citā reģiona slimnīcā - Daugavpilī). Latvijā insulta vienības, kuras sniedz neatliekamu palīdzību pacientiem ar insultu, ir vairākās slimnīcās, katrā reģionā vismaz viena (Latgalē - Rēzeknē un Daugavpilī), Rīgā - divas, un parasti Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta brigādes, ņemot vērā pacienta situāciju, sekojot savai kārtībai, nogādā pacientu tieši tuvākajā slimnīcā, kur ir šāda vienība. Insulta vienībām ir jābūt aprīkotām ar visu nepieciešamo insulta novēršanai, un tajās diennakti jābūt pieejamiem arī noteiktiem speciālistiem. No NMP dienesta stāstītā, insults vai aizdomas par insultu nav to saslimšanu sarakstā, kuru ārstēšanai būtu nepieciešams izsaukt helikopteru vai arī ar specializēto sauszemes transportu pārvest uz universitātes klīniku - vai nu P. Stradiņa slimnīcu, vai Rīgas Austrumu slimnīcu.

Izmanto Gaisa spēku helikopterus

«Gaisa medicīnisko transportēšanu Nacionālo bruņoto spēku helikopters veic tikai un vienīgi pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta lūguma,» Neatkarīgajai stāsta Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta speciāliste Sandra Brāle. Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkiem ir četri Mi-17 helikopteri, un ikvienu no tiem, pēc NMP dienesta pieprasījuma, var izmantot pacientu pārvešanā.

Gaisa medicīniskā transportēšana 2018. gadā veikta 11 reižu, bet šogad - deviņas. Pacienti transportēti no reģionālajām slimnīcām uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu vai uz Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu. NMP dienesta speciāliste Ilze Bukša stāsta, ka visi šie gadījumi ir saistīti ar ļoti sarežģītām medicīniskām situācijām, kad pacienta dzīvībai draud briesmas un glābt viņu var vienīgi medicīnas iestādēs, kuras sniedz terciāro medicīnisko palīdzību, tas ir, augsti specializētu veselības aprūpi. Visbiežāk šādas situācijas saistītas ar smagām politraumām, lielo asinsvadu patoloģijām (plīsusi aorta), arī galvas smadzeņu traumām.

«Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam nav sava, speciāli pielāgota medicīniskā helikoptera, tāpēc tiek izmantots Nacionālo bruņoto spēku helikopters,» stāsta I. Bukša, «ja reģiona slimnīcā ir nonācis pacients ar sarežģītu, komplicētu traumu vai pacients, kuram ir nepieciešama specializēta palīdzība, ko var saņemt tikai Rīgā, tiek iesaistīts dienesta Specializētās medicīnas centrs. Tomēr var būt arī tādas situācijas, ka nevis pacientu pārved uz Rīgu, bet īpaši aprīkotās mediķu brigādes steidzas palīgā uz reģiona slimnīcu. Tas viss tiek izlemts speciālistu konsultācijā.» Centrs sniedz konsultācijas arī telemedicīnas veidā. Ja speciālisti vienojas, ka pacients jāpārved uz Rīgu, nākamais jautājums ir - kā transportēt, jo ne visus pacientus var vest ar helikopteru. «Situācijas var būt ļoti dažādas,» uzsver I. Bukša.

Ved arī ar speciālo transportu

2018. gadā NMP dienesta Specializētās medicīnas centrs sniedzis 6000 konsultāciju attālināti un devies palīgā pacientiem. Pēc telefoniskām konsultācijām uz slimnīcām transportēti 1045 pacienti (24 procenti pacientu pārvesti uz augstāka līmeņa slimnīcām, bet 56 procenti - uz universitāšu klīnikām, tostarp Bērnu slimnīcu). Pieprasītākie speciālisti reģionālajās un lokālajās slimnīcās bija neiroķirurgi, kardiologi, reanimatologi, neonatologi, gastroenterologi un vertebrologi. Par 40 procentiem pieaudzis pieprasījums pēc bērnu speciālistiem (reanimatologs, neiroķirurgs, ķirurgs).

NMP dienesta 2018. gada pārskatā minēts, ka ar helikopteru specializētie mediķi transportējuši 12 pacientu - no Daugavpils, Alūksnes, Jēkabpils, Rēzeknes, Balvu slimnīcām, prāmjiem Izabella un Romantika, kā arī no slimnīcas Polijā.

Slimnīca saņem ziņu un gaida pacientu

Rīgas Austrumu slimnīca ir viena no tām medicīnas iestādēm, uz kuru visbiežāk helikopters nogādā pacientus. Slimnīcai ir arī speciāls helikoptera nosēšanās laukums otrpus stacionāram Gaiļezers. Kā Neatkarīgajai stāsta slimnīcas speciāliste Ilga Namniece, tur kopumā var nolaisties četri NATO helikopteri ar līdz pat 100 ievainotajiem. Kopumā 2018. gadā, izmantojot gaisa medicīnisko transportēšanu, Rīgas Austrumu slimnīcā nogādāti astoņi pacienti. Šogad pirmajā pusgadā - trīs pacienti. «Gaisa medicīniskā transportēšana tiek izmantota galvenokārt pie smagām politraumām, kad ļoti svarīga ir maksimāli saudzējoša pārvietošana. Otra biežākā diagnoze ir saistīta ar lielo asinsvadu patoloģijām, piemēram, aortas atslāņošanās,» apliecināja arī I. Namniece. Viņa arī uzsvēra, ka no reģioniem slimnīcas vispirms sazinās ar NMP dienestu. «Pirmo pieprasījumu pēc specializētās palīdzības parasti saņem Specializētās medicīnas centrs, un tas nāk no slimnīcas, kurā atrodas pacients, kam vajadzīga augstāka līmeņa palīdzība, vai kurā slimnīca ar saviem resursiem nevar nodrošināt nepieciešamo palīdzību,» stāsta speciāliste, «un tikai speciālistu savstarpējās konsultācijās tiek lemts par atbilstošāko taktiku - vai pacientu pārvest, un kāds tādā situācijā ir atbilstošākais veids (ar NMP dienesta vietējo līnijbrigādi, ar specializēto brigādi, kura brauc pakaļ pacientam, vai ar helikopteru), vai arī pacientam nepieciešamo palīdzību var nodrošināt turpat uz vietas, un tad Specializētā medicīnas centra speciālisti brauc operēt, veikt manipulācijas. Ja lēmums ir, izmantojot gaisa medicīnisko transportēšanu, pārvest pacientu uz Austrumu slimnīcu, ar mums sazinās NMP dienesta Specializētās medicīnas centrs.»

Jābūt laukumam

Lai izmantotu pacientu pārvešanā helikopteru, jābūt ne tikai atbilstošiem laika apstākļiem, bet arī nosēšanās vietai. Gaisa spēki kopā ar NMP dienesta speciālistiem regulāri apseko helikoptera nosēšanās laukumus pie slimnīcām. «Helikoptera nosēšanās laukumu apzināšana un iekārtošana slimnīcas tiešā tuvumā, izmantojot šim mērķim piemērotas vietas vai slimnīcu tuvumā esošos stadionus, dod iespēju smagi cietušos un saslimušos maksimāli ātri nogādāt slimnīcas operāciju zālē vai intensīvās terapijas nodaļā,» saka Sandra Brāle no Aizsardzības ministrijas. Austrumu slimnīcai šāds laukums ir, bet, piemēram, Stradiņa slimnīcā nav, vismaz pagaidām, tāpēc helikopters izmanto uzvaras parku Pārdaugavā un tālāk pacients tiek transportēts ar auto. «Citās pilsētās tie ir stadioni, bet var izmantot jebkuru laukumu, kas ir atbilstošs, lai helikopters nosēstos, tāpēc ir svarīgi ar NMP dienestu šīs nosēšanās vietas regulāri apsekot,» saka S. Brāle.

Būs jauni helikopteri

Nereti izskanējis viedoklis, ka Latvijā būtu nepieciešams viens vai vairāki medikopteri, kuri teorētiski būtu piederīgi NMP dienestam. Tiesa, pašlaik dienests šādu ideju komentē piesardzīgi, jo tad uzreiz parādās jautājums par uzturēšanas izmaksām. Jāatgādina, kad pirms vairākiem gadiem Pasaules Banka prezentēja plānu, kāds varētu būt slimnīcu pārklājums, izskanēja doma, ka «pacientus taču no tiem reģioniem, kur nav slimnīcas, varētu vest ar medikopteriem». Viens no tādiem rajoniem bija Alūksne, kur šajā plānā veidojās tāds kā tukšais laukums. Tomēr toreiz šī ideja vairāk tika uztverta kā joks.

Tikmēr Aizsardzības ministrija informē, ka tā ir noslēgusi līgumu ar ASV par četru helikopteru UH-60M Black Hawk iegādi aptuveni 175 miljonu eiro vērtībā. Tie ir Nacionālo bruņoto spēku prasībām atbilstošākie helikopteri gan militāro, gan civilo uzdevumu izpildei. Pirmos divus helikopterus Latvija saņems 2022. gada beigās, bet pārējos divus - 2023. gada nogalē. Tie esot visām prasībām atbilstošākie helikopteri, radīti primāri izmantošanai militārām vajadzībām krīzes situācijās ar daudzfunkcionālu aprīkojumu, kas spēj veikt kaujas uzdevumus, meklēšanu un glābšanu, un arī medicīnisko evakuāciju. Tiem piemīt augsta manevrētspēja.