Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu.
Viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā ir pavasaris, kad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām - ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.
VUGD ir nosūtījis visiem pašvaldību vadītājiem atgādinājumu jau tagad, rudenī, veikt visu iespējamo, lai pavasarī samazinātos kūlas ugunsgrēku skaits:
"Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēlas Jūs informēt, ka ar Ministru kabineta 2008.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.456 ir apstiprināts "Rīcības plāns kūlas dedzināšanas apkarošanai 2008.-2010.gadam" (turpmāk - rīcības plāns), kurā ir noteikti pienākumi saistoši pašvaldībām, lai mazinātu kūlas dedzināšanu to teritorijās.
Ņemot vērā kūlas ugunsgrēku skaita pieaugumu 2009.gadā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests lūdz Jūs, atbilstoši rīcības plānā noteiktajam, veikt nepieciešamos pasākumus jau rudenī, lai, iestājoties pavasarim, tiktu mazināta kūlas ugunsgrēku izcelšanās iespēja. Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."
Šogad VUGD ir dzēsis gandrīz divreiz lielāku kūlas ugunsgrēku skaitu nekā pagājušajā gadā. Aizvadītajā gadā reģistrēti 1093 ugunsgrēki, bet šogad - 2054 ugunsgrēki. Ugunsgrēkos, kuru iemesls bija kūlas dedzināšana, šogad nopostītas 109 ēkas, bet 2008.gadā - 11 ēkas.
Šis gads laika apstākļu ziņā salīdzinoši bija līdzīgs 2006.gadam, kad laiks bija vēss un sauss, līdz ar to jaunā zāle auga lēnām. Ja 2006.gadā bija reģistrēts rekordliels kūlas ugunsgrēku skaits - 7083, un šajos ugunsgrēkos gāja bojā seši cilvēki un nopostītas 472 ēkas, tad salīdzinoši šogad šie skaitļi nav tik traģiski. Tātad tas ļauj domāt, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kūlas dedzināšanu tomēr mainās, un netiek uzskatīts, ka tas ir vienkāršākais un labākais veids kā sakopt savu apkārtni. Tas darbs un līdzekļi, kuri tiek ieguldīti lauku sakopšanā un kaut vai zāles nopļaušanai ap ēkām, būs daudzkārt mazāki nekā tad, ja nodegs mājas, no degošās kūlas aizdegsies mežs.
Šogad kūlas ugunsgrēku dzēšana VUGD izmaksāja 19 854 Ls - tā ir iztērētās degvielas cena un 16 bojāto speciālo ugunsdzēsēju automašīnu labošana. Turklāt šogad degviela īpaši tika ekonomēta – pārsvarā ugunsdzēsēji, kur vien iespējams, šos ugunsgrēkus dzēsa ar roku rīkiem, netaupot savus spēkus, bet cenšoties ieekonomēt degvielu, lai tās pietiktu izbraukumiem uz citiem ugunsgrēkiem.
Šobrīd ir grūti prognozēt, cik silts un sauss būs pavasaris - tātad cik ilga būs "kūlas degšanas sezona", tāpat, kādas būs VUGD iespējas izbraukt un dzēst visus kūlas ugunsgrēkus.