Šveices advokātam Rūdolfam Meroni ir nācies kā patiesajam labuma guvējam reģistrēties jau septiņos uzņēmumos. Tā ziņo portāls pietiek.com, atsaucoties uz Lursoft datu bāzi.
Tikai jūlija beigās Meroni kā patiesais labuma guvējs pieteicies AS Kālija parks, taču šajā uzņēmumā viņš nav norādījis kompāniju ķēdi, caur kuru viņam uzņēmumā ir šāds statuss, minot vien „kontroles veids - cits”.
Savukārt kopš jūnija beigām Meroni ir atklājis savu patiesā labuma guvēja statusu attiecībā uz mazākzināmo SIA PMT Balticum, ko viņš kontrolējot, noslēpies aiz Šveicē reģistrētās kompānijas PMT International AG.
Jūnija vidū Šveices advokāts ir oficiāli pieteicies arī kā patiesais labuma guvējs SIA Inter-Rīga, un šajā uzņēmuma kontrole viņam pieder caur Lielbritānijā reģistrēto kompāniju Bureau Projects Ltd.
Tāpat kopš jūnija Meroni ir atklājis, ka viņš caur AS Ventspils tirdzniecības osta ir patiesais labuma guvējs arī AS Baltic Coal Terminal, savukārt kontroli pār Ventspils tirdzniecības ostuviņam nodrošina Nīderlandē reģistrētā kompānija Beleggingsmaatschappij Geit B.V. Interesanti, ka vēl nesen līdz ar šo kompāniju bija minēts arī īpaši „melnajā” ārzonā - Britu Virdžīnu salās reģistrētais ofšors Briskly Limited.
Meroni nācies atklāt arī savu patiesā labuma guvēja statusu SIA Domaines et Chateaux, kas zināma kā valstij piederošās Igates pils kompleksa nomātāja. Šajā gadījumā ķēdīte, aiz kuras noslēpies Meroni, ir garāka - vispirms tā ir Lielbritānijā reģistrētā Domaines et Chateaux, bet aiz tās - vēl arī jau pieminētā Šveices PMT International AG.
Savukārt septītais uzņēmums, kurā Meroni ir bijis spiests atklāt savu patiesā labuma guvēja statusu, ir AS Ventbunkers, - kontroli pār Ventbunkeru Meroni īstenojot caur uzņēmuma akcionāriem YelvertonInvestment B.V. un YelvertonInvestments B.V.
Pietiek jau ir aprakstījis Meroni shēmas, kuru rezultātā Ventbunkers ir nonācis faktiskā Šveices advokāta pārziņā, turklāt akciju „pirkuma” shēma īstenota, izmantojot paša uzņēmuma finanšu līdzekļus, zaudētājos paliekot Latvijas valstij.
Aivara Lemberga krimināllietā par cietušo atzītais uzņēmums Pars Termināls (iepriekš - Man-Tess) tiesai iesniegtā dokumentā šo iznākumu ir novērtējis kā Latvijas valstij nodarītu zaudējumu potenciāli 50-70 miljonu eiro apmērā.
„Ventbunkers nu jau pieder ārvalstniekam R. Meroni. Tam pašam, kuram tiesneši ir uzticējuši [A. Lemberga] arestētās mantas glabāšanu un ilgstoši ignorējuši likumā noteikto pienākumu kā procesa virzītājai reaģēt uz ziņām par arestētās mantas izšķērdēšanu,” bija teikts uzņēmuma pārstāvja Rīgas apgabaltiesai iesniegtā dokumentā. Nu šis fakts ir guvis apstiprinājumu paša Meroni kā patiesā labuma guvēja oficiālajā statusā.
Pars Termināls dokumentā bija detalizēti aprakstīts, kā Meroni „par pašu arestēto uzņēmumu finanšu līdzekļiem ir iegādājies savā kontrolē 5/7 daļas Ventbunkera”, vispirms sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem panākot, ka AS Latvijas Naftas tranzītu par lētu cenu pārdod Ventspils naftas akciju kontrolpaketi, bet pēc tam piespiežot saņemto samaksu „pārskaitīt uz no viņa atkarīgu fondu ārvalstīs un no tā - izmaksāt naudu iepriekšējiem Ventbunkera akcionāriem”.
Šīs shēmas rezultātā valstij potenciāli nodarītais zaudējums bijis vismaz 50 miljonu eiro apmērā, ko Pars Termināls jau 2017. gadā bija aprēķinājis šādi: „Vēl 2015. gadā Ventbunkeram piederošās mantas vērtība bija vismaz 150 000 000 - 200 000 000 eiro. Tādējādi tās likvidācijas gadījumā labumu guvējs, kuram pieder 30% no kompānijas, saņemtu 50 000 000 - 70 000 000 eiro. Līdz ar to [A. Lembergam] notiesājoša sprieduma gadījumā arī valsts saņemtu šo summu 50 000 000 - 70 000 000 eiro.”
