Neviena no viedokļus sniegušajām institūcijām nav paudusi nostāju, ka tiesību aktos noteiktie ierobežojumi bijušajiem bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) darbiniekiem un informatoriem būtu atceļami, lasāms Tieslietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par šo ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.
Tajā skaidrots, ka jebkāda normatīvā regulējuma vājināšana ar nacionālo drošību saistītos jautājumos pašlaik ir vērtējama ļoti uzmanīgi, un būtiski šajos jautājumos ņemt vērā valsts drošības iestāžu viedokli. Attiecīgi nav saskatāms pamatojums tiesību aktos noteikto ierobežojumu VDK darbiniekiem un informatoriem atcelšanai.
Ziņojumā gan atkārtoti atzīts, ka politiski izlemjams jautājums par iespēju Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā tāpat kā Saeimas vēlēšanu likumā, iekļaut pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojuma izņēmumu attiecībā uz personām, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR VDK plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki. Tādējādi abos minētajos likumos ierobežojumi būtu attiecināti uz vienādām personu grupām.
Šis informatīvais ziņojums ir kārtējais normatīvajos aktos paredzēto ierobežojumu VDK darbiniekiem un informatoriem izvērtējums. Iepriekš izvērtējums tika veikts 2013.gadā, kurā arī tika secināts, ka tiesību aktos noteiktie ierobežojumi VDK darbiniekiem un informatoriem ir saglabājami, izņemot Valsts civildienesta likumā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" paredzētos ierobežojumus, kā arī ir politiski lemjams jautājums par ierobežojumu saglabāšanu, daļēju saglabāšanu vai nesaglabāšanu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un Valsts kontroles likumā.
Ziņojumā atzīmēts, ka, ievērojot, ka VDK darbiniekiem un informatoriem noteikto ierobežojumu mērķis ir demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana un valsts drošība, jāņem vērā, ka kopš 2014.gadā īstenotās Krievijas agresijas Ukrainā valsts drošības jautājums ir kļuvis īpaši aktuāls. Krievijas īstenoto politiku un agresiju Ukrainā raksturo atsevišķas tendences, kas jāņem vērā, plānojot Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu. Līdz ar to jebkāda normatīvā regulējuma vājināšana ar nacionālo drošību saistītos jautājumos pašlaik ir vērtējama ļoti uzmanīgi.
Informatīvajā ziņojumā viedokli par potenciālajām izmaiņām likumos pauda Satversmes aizsardzības birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Ģenerālprokuratūra, Valsts kontrole, Valsts kanceleja, Valsts ieņēmumu dienests, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Aizsardzības ministrija.
Valdība ar šo informatīvo ziņojumu tiks iepazīstināta Ministru kabineta sēdē, kas paredzēta 13.augustā.