Šodien savu darbu VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) valdē beigs līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas, bet darbu uzsāks pagaidu valdes locekļi Māris Kleinbergs un Andris Lubāns.
Kleinbergs līdz šim ir ieņēmis valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora amatu SIA "Schenker", kā arī bijis VAS "Latvijas Pasts" valdes priekšsēdētājs, kā arī bijis direktors transporta un loģistikas uzņēmumā "Baltic Logistic Solutions", loģistikas direktors kompānijā "Avers centrs", Latvijas biroja vadītājs transporta un loģistikas firmā "Kuehne&Nagel Latvija".
Savukārt Lubāns līdz šim ir bijis Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, ir vadījis Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora biroju, no 2014. līdz 2017.gadam ir bijis AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs, bet no 2012. līdz 2014.gadam vadīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentu.
LETA jau vēstīja, ka 25.jūlijā LDz padome vienojās par darba attiecību izbeigšanu ar Bērziņu un Strakšas. Uzņēmuma valdē darbu turpina Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.
"Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu," pēc LDz padomes sēdes pauda kompānijas padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.
LETA jau ziņoja, ka 7.maijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšas un arī Stūrmanim, un rosināja uzņēmuma padomi viņus atbrīvot no amata. Stūrmanis amatu pagaidām gan ir saglabājis.
Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Savukārt LDz valdes locekļi norādīja, ka Linkaita izteiktie paziņojumi par kompānijas vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai. Bērziņš un Strakšas arī lūdza Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret Linkaitu par neslavas celšanu.
"Mēneša garumā publiski izplatot deklaratīvus apgalvojumus, kuriem trūkst jebkāda pierādījumu seguma, kā arī publiski sniedzot apzinātus, apkaunojošus izdomājumus, Linkaits būtiski grauj LDz vadības un visa LDz koncerna reputāciju, gan radot sabiedrībā aizdomas, ka es, mans kolēģis Strakšas un pārējās Linkaita norādītās amatpersonas personu grupā ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, gan būtiski kaitējot LDz koncerna kā uzticama partnera reputācijai reģionālajos un starptautiskajos tirgos," aģentūrai LETA toreiz skaidroja Bērziņš.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".
