Alkohola pārmērīgas lietošanas mazināšanai jāturpina izmantot ES līdzekļi, uzskata Skride

Alkohola pārmērīgas lietošanas negatīvās ietekmes mazināšanai jāturpina izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, savukārt valsts budžeta papildu līdzekļi jānovirza citām svarīgām prioritātēm, pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

To politiķis atbildēja uz jautājumu saistībā ar akcīzes samazināšanu stiprajam alkoholam un šī soļa iespējamo negatīvo iespaidu uz cilvēku veselību.

Skride atzina, ka nenoliedzami likmes samazinājums radīs ietekmi uz patēriņu. Politiķis uzsvēra, ka viņam ir ļoti negatīva nostāja gan par alkohola pārmērīgu lietošanu, gan smēķēšanu, jo īpaši domājot par ietekmi, kādu uz jauniešiem atstāj šie "gan veselību, gan personību graujošie paradumi".

Taujāts par papildu naudas piešķiršanu alkohola negatīvās ietekmes novēršanai, Skride norādīja, ka cīņai ar alkohola atkarību un veselīgāka dzīvesveida veicināšanai ir jāizmanto tas finansējums, kas ir paredzēts sabiedrības veselības projektiem, lielākoties no ES fondiem. Tāpat jāturpina tās iniciatīvas pie kurām strādā Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), piemēram, kampaņa "Spēks pateikt "Nē!"" un tamlīdzīgas. Šī lietas gan nebūtu jāfinansē no budžeta ienākumiem no akcīzes, uzskata politiķis.

"Es jau agrāk cīnījos un turpināšu cīnīties par jautājumiem, kuri veicina sabiedrības veselību un veselīgāku dzīvesveidu. Bet politika - tā ir kompromisu māksla un līdzsvara meklēšana starp to, ko vēlamies un to, kādas ir iespējas," situāciju ar pieņemto lēmumu par akcīzes pazemināšanu uz laiku skaidroja politiķis.

Deputāts norādīja, ka ir svarīgi raudzīties, kā "viens vai otrs likums" ietekmē kopējos budžeta ieņēmumus, jo liela daļa Sociālo lietu komisijā risināmo jautājumu "atduras pret naudas trūkumu". Tāpat jāņem vērā, ka iniciatīvu ieviešana ir atkarīga no prognozējamiem budžeta ieņēmumiem.

Politiķis skaidroja, ka pieņemtie grozījumi Akcīzes nodokļa likumā, uz laiku samazinot akcīzes likmi stiprajam alkoholam, bija kompromisa risinājums. "Mēs gājām mazu solīti pretim vietējiem uzņēmējiem, bet mēs likmi samazinājām nevis par 25% kā Igaunijā, bet vien par 15%," norādīja Skride. Viņš uzsvēra, ka netika akceptēts priekšlikums pazemināt likmi alum, kas iezīmē kompromisu, kurš ticis panākts atbilstoši "veselajam saprātam" starp komersantu interesēm un rūpēm par tautas veselību.

"Lai arī personiski es būtu pret jebkāda alkohola, arī stiprā, pieejamības veicināšanu, tomēr šoreiz uzskatu, ka kompromiss ir pieņemams," norādīja politiķis. "Domājot par jauniešu veselību - un to, kā veidojas alkohola atkarīgie, lielākoties tas sākas ar "vieglo" alkoholu - alu, sidru, vīnu, dažādiem kokteiļiem - un tas ir bīstamākais posms, radot pieradumu un atkarību," pauda Sociālo lietu komisijas vadītājs.

Politiķis skaidroja, ka nākamajā budžetā ir citas prioritātes, kas Skridi ļoti uztrauc. Tie ir jautājumi ar medicīnas darbinieku pieejamību slimnīcās, jautājums par personām ar invaliditāti un pakalpojumu pieejamību, par minimālo pensiju un citi svarīgi jautājumi, kas ir saistīti ar nevienlīdzības radītām sekām, sacīja Skride.

Viņš arī norādīja, ka līdzekļu piešķiršana alkohola negatīvās ietekmes novēršanai ir ne tik daudz Sociālo lietu komisijas, kā Veselības ministrijas un SPKC jautājums. Skride uzskata, ka papildu naudu no valsts budžeta attiecīgiem pasākumiem nav jāpiešķir, jo esot citi finanšu avoti.

"Tādas iniciatīvas ir jāfinansē no ES fondu līdzekļiem, kas paredzēti sabiedrības veselības un veselīgāka dzīvesveida veicināšanai, savukārt atkarīgo ārstēšanai arī ir speciālas programmas, kuru finansējums tiek iekļauts veselības jomas finansējumā," pauda politiķis.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka ir daudz citi būtiskāki jautājumi, pie kuriem strādāt Sociālo lietu komisijā. Skride norādīja uz to, ka pērn oktobrī spēkā stājās izmaiņas, ka cilvēki var saņemt valsts apmaksātu ārstēšanu, dzīvot pilnvērtīgi un neradīt apdraudējumu citiem. Tomēr reizē Latvijā ir augstākie rādītāji Baltijā un ES attiecībā uz HIV izplatību un novēlotu diagnostiku.

Kā ziņots, akcīzes nodoklis alkoholam Igaunijā no 1.jūlija tika samazināts par 25%. Saistībā ar bažām par šāda kaimiņvalsts soļa ietekmi uz Latvijas uz tirgotājiem Saeima par 15% samazinājusi akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam līdz 2020.gada 29.februārim.