Policistu arodbiedrība neredz iemeslu Ķuža nomaiņai

 
©Romāns Kokšarovs/F64

Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) retorika ir populistiska un Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža nomaiņa nav nepieciešama, atzina Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns.

Arodbiedrības ieskatā, vērtējot situāciju kā sociālam partnerim, Ķuža nomaiņa nav nepieciešama, jo šādai nomaiņai nebūtu tiesiska pamata un objektīvi iemesli.

"VP priekšnieks policiju vada tā, kā to definējusi un spējusi uzturēt valsts, tāpēc ministra publiski paustie paziņojumi ir populistiski, kā arī brīžiem robežojas ar iejaukšanos Valsts policijas darbā," sacīja Augustāns.

Arodbiedrības ieskatā Ķuzis aktīvi iesaistās darbā ar sociālajiem partneriem, jo ikdienā kopā tiek risinātas daudzas problēmas, kuras skar arodbiedrības biedru un citu darbinieku sociālās garantijas.

"Piekrītam, ka vienmēr var labāk, taču salīdzinot ar citiem policijas priekšniekiem, tāda sociālā sadarbība kāda ir šobrīd nav pastāvējusi nekad," sacīja Augustāns un piebilda, ka Ķuzis policijas vadībā nav vienīgais, jo viņam vēl ir vietnieki, tāpēc Valsts policijas vadība ir jāvērtē kopīgi.

Augustāns uzskata, ka Iekšlietu ministram būtu jārod kopīga valoda ar VP priekšnieku un kopīgi jāsāk strādāt pie tā, lai veicinātu VP turpmāko attīstību, jo ministra teiktajā ir daļēja taisnība par gauso krimināllietu izmeklēšanas gaitu, ko ietekmē vairāki faktori, piemēram, nepilnības kriminālprocesa likumā, izglītības iegūšanas iespējas, darbaspēka trūkums, sociālās garantijas un atalgojums.

"No policijas priekšnieka nevar prasīt izdarīt lietas, kuru izpildei valsts nav atvēlējusi resursus, lai gan Valsts policijā reorganizācija ir akūti nepieciešama. Tomēr, veikt reorganizāciju izskata pēc, nevar, jo šādas darbības jebkuru iestādi padara par rīcībnespējīgu un tajā strādājošie darbinieki tās uztver sāpīgi," savās domās dalījās arodbiedrības vadītājs.

Tāpēc ministra publiski paustā neapmierinātība par kriminālprocesu izmeklēšanas gaitu ir uztverams kā personīgais viedoklis, bet ja tā neesot, tad Augustāns piebilst, ka kritiku par konkrētas krimināllietas izmeklēšanas gaitu var izteikt tikai kriminālprocesa likumā noteiktas personas, proti, tās, kas uzrauga lietu izmeklēšanu.

"Domāju, ka ministram izmeklēšanas process jāatbalsta ar pozitīvām darbībām un nav jāpauž publiski draudi par vēršanos Iekšējās drošības birojā par resorisko pārbaužu veikšanu, vai vadības rotāciju. Mēs būtu vēl pateicīgāki, ja ministrs nāktu ar konkrētiem priekšlikumiem, kuros tiktu iekļauti potenciālie risinājumi policijas dienesta attīstībai," sacīja Augustāns.

Jau ziņots, ka Ģirģens drīz vien pēc stāšanās amatā vairākās intervijās medijos stāstīja, ka Ķuzim devis uzdevumu pārskatīt personāla sastāvu, sniegt priekšlikumus, kā risināt atalgojuma jautājumu, kā darbam policijā piesaistīt jaunus cilvēkus un kā palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanas procentu.

27.februārī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" Ģirģens paziņoja, ka situācijā, ja netiks veikti uzlabojumi sistēmā, tiks ignorēti iedzīvotāju iesniegumi, neuzlabosies izmeklēšanas darbs, tad varētu tikt izskatīts jautājums par izmaiņām policijas vadībā.

Savukārt 6.augustā ministrs LTV raidījumam "Rīta Panorāma" paziņoja, ka ir neapmierināts ar vairāku krimināllietu izmeklēšanas dinamiku, kā piemērus minot Kuldīgā notikušā ugunsgrēka un Mārupes novadā nošautā advokātu un bijušā tiesneša Ulda Bērziņa lietas.

"Tuvākajā laikā plānoju tikties ar Valsts policijas vadību, lai pārrunātu radušās problēmas un, iespējams, būs jāpieņem sāpīgi lēmumi. Tomēr manai neapmierinātībai ir medaļas otra puse, jo saprotu, ka ir izteikts izmeklētāju trūkums un man nav resursu, lai spētu darbā piesaistīt profesionāļus," sacīja ministrs.

Savukārt jau nākamajā dienā "TV3 Ziņas" ministrs paziņoja, ka uzdevis Ķuzim tuvākajā laikā prezentēt plānu, kā tiks uzlabots policijas darbs, īpaši - kā tiks panākta izmeklēšanas kvalitātes celšana.

"Ja šie procesi nemainīsies un man neradīsies pārliecība, ka procesi uzlabojas, ir scenāriji," viņš sacīja, minot, ka pirmais ir darba attiecību pārtraukšana, bet otrais - Valsts policijas vadības rotācija. Viņš piebilda, ka policijā ir vismaz trīs ģenerāļi - nākamais var pildīt amata pienākumus. "Nav nekādu problēmu," viņš pauda raidījumam.

VP jau paziņojusi, ka pēc iekšlietu ministra lūguma sagatavos praktisku plānu policijas darba uzlabošanai, taču cer, ka ministram izdosies izcīnīt nozarei nepieciešamo papildu finansējumu.