Kā maksāšanas veids Latvijā pieejams arī maksājums ar mobilo telefonu, tas ir gan ērti, gan ātri.
Tomēr, par to kā droši veikt mobilos maksājumus konsultē „Kaspersky” galvenais drošības pētnieks Deivids Emms: “Pēc „Kaspersky” datiem, mobilie banku Trojas zirgi ir visstraujāk augošais, elastīgākais un bīstamākais ļaunprogrammatūru veids. Pētījums liecina, ka 2019. gada 1. ceturksnī šī veida ļaunprogrammatūru datņu skaits bija palielinājies par 61 % salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni (no 18 501 līdz 29 841)."
Viņš tuprina: "Ir audzis ne vien dažādu konstatēto banku Trojas zirgu paraugu skaits, bet arī to īpatsvars apdraudējumu vidē. 2018. gada 4. ceturksnī mobilie banku Trojas zirgi veidoja 1,85 % no visām mobilajām ļaunprogrammatūrām, savukārt 2019. gada 1. ceturksnī to īpatsvars sasniedza 3,24 %. Bankas apzinās potenciālos riskus, ko rada mobilo lietotņu izmantošana maksājumu veikšanai, tāpēc uzņēmumi ir ieguldījuši milzumu resursu centienos nepieļaut iespējamos apdraudējumus. Tomēr šīs sistēmas nebūt nav pilnīgi drošas. Hakeru parastā taktika ir uzbrukumu slēpšanai izmantot pikšķerēšanas Trojas zirgus — izsūtīt e-vēstules it kā no bankas lietotnes vai pakalpojuma, piemēram, „Google Play”, bet patiesībā ietvert kaitīgu saiti."
Lai droši veiktu mobilos maksājumus, ir jāizpilda vairākas svarīgas darbības:
tā kā mobilo ierīci bieži vien var vienkārši nozaudēt vai nozagt, nodrošiniet to, iestatot nesarežģītu piekļuves kodu vai pirksta nospieduma skenēšanu;
ziniet, kuras lietotnes turpina būt aktīvas ierīcē — hakeris, kas iegūst piekļuvi „Facebook” un tamlīdzīgām sociālo mediju lietotnēm, var viegli uziet maksājumu un kontu informāciju;
mainiet attieksmi — lietotāji domā, ka klēpjdatorā vai galddatorā ir jābūt ieviestiem drošības pasākumiem, taču reti instalē drošības risinājumu viedtālrunī vai planšetdatorā. Tāpat ir ieteicams izvairīties no savienojuma ar nedrošiem Wi-Fi tīkliem vai piekļuves potenciāli kaitīgām vietnēm vai lietotnēm.