Simt gadi apritējuši Latvijas valstij, un simt gadi kopš dibināšanas pakāpeniski aprit visām tās institūcijām, iestādēm un organizācijām, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tajā skaitā. Šīs nedēļas nogalē apaļā jubileja tiek svinēta Latvijas armijas kara flotei, un iedzīvotāji laipni aicināti uz militāro kuģu parādi un citiem svētku pasākumiem.
Militāro kuģu parāde Rīgas jūras līcī notiek šodien. Kā vēsta Aizsardzības ministrija, ierindā dosies gan Latvijas armijas flote - štāba un apgādes kuģis A-53 Virsaitis, apgādes kuģis A-90 Varonis, mīnu kuģi M-04 Imanta un M-05 Viesturs, patruļkuģi P-08 Jelgava un P-09 Rēzekne -, gan arī sabiedroto valstu jūras spēku kuģi - Zviedrijas daudzfunkcionālā korvete Helsingborg, Somijas mīnu licējs Pyharanta, Vācijas apgādes kuģis Werra, Igaunijas štāba un apgādes kuģis Wambola, Lietuvas pretmīnu cīņas kuģis Selis un Polijas meklēšanas un glābšanas kuģis Lech. Parādi pieņems Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis Valsts prezidents Egils Levits. Viņš arī, sekojot tradīcijai iemūžināt svarīgus notikumus armijas dzīvē, Jūras spēku karoga kātā iedzīs sudraba naglu.
Jubilejas svinības notiks gan uz ūdens, gan arī krastā. Šodien kuģu ceremoniālie pasākumi būs vērojami tikai no krastmalas vai Vanšu tilta, savukārt sestdien un svētdien pēc pusdienlaika iedzīvotāji ir aicināti arī uzkāpt uz Latvijas un sabiedroto kuģu klājiem, kas ir gana reta iespēja.
Sestdienas rītā Doma baznīcā notiks īpašs ekumēniskais dievkalpojums, pēc kura Jūras spēku un ārvalstu kuģu apkalpes Jūras spēku orķestra pavadībā dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Bet pulksten 12 turpat izskanēs Jūras spēku orķestra koncertprogramma. Vēlāk Rīgas Meža kapos tiks godināti tie armijas vīri, kuri būvēja, vadīja un vēlāk atjaunoja Latvijas valsts kara floti - Latvijas kara flotes komandieris admirālis Teodors Spāde un Jūras spēku komandieris, jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis.
Aizsardzības ministrija vēsta, ka par kara flotes dibināšanas dienu tiek uzskatīts 1919. gada 10. augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa: «Brīvības cīņu laikā (1918-1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu kara floti. Kara darbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.» Un tikai 1921. gada 12. jūnijā flotes sastāvā tika ieskaitīts pirmais īstais kara kuģis, kas jau sākotnēji Vācijā ticis būvēts karošanai - Virsaitis. Turpmākajos gados kara flotes galvenie uzdevumi bija aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām, torpēdām, kā arī ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem ātrgaitas kara kuģiem. Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS lielākā daļa kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Flotes flagmanis Virsaitis nelāgu galu ņēma 1941. gada 2. decembrī, evakuējot Sarkanās armijas daļas no Hanko pussalas karabāzes Somu jūras līcī. Kuģa vraks tika atrasts vien 2011. gadā.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika atjaunota arī Latvijas armija, un par Jūras spēku atjaunošanas dienu tiek uzskatīts 1992. gada 11. aprīlis, kad karogs tika pacelts uz pirmā atjaunotā flotes kuģa Sams.
Latvijas Jūras spēku uzdevumi kopš to pirmsākumiem ir būtiski papildinājušies ar civilajām funkcijām. Tagad vienības un tās desmit kuģu pienākumos ietilpst nodrošināt krasta apsardzi, meklēt un iznīcināt jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus, koordinēt un veikt cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, kā arī nodrošināt ekoloģisko uzraudzību un likvidēt jūrā notikušo avāriju sekas, tajā skaitā novērst piesārņojumu ar naftas produktiem.