Slimnīcu biedrība par situāciju Daugavpilī: Šāda situācija nav nekas unikāls

Daugavpils reģionālajā slimnīcā izveidojusies situācija nav nekas neparasts, šādu viedokli pauda Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš norādīja, ka situācija, kad tiek pārtraukta kāda medicīnas pakalpojumu sniegšana, Latvijā esot novērojama ik gadu vismaz desmit gadu garumā. Kalējs minēja, ka ministrija ir informēta un iesniegti arī iespējamie risinājumi, taču atbalsts no valsts puses nav gūts.

LBS vadītājs minēja divus no iespējamajiem risinājumiem - "viesārstu" piesaistīšanu, kā arī jauno speciālistu piesaistīšanu reģionālajām slimnīcām. Kalēja iecerē "viesārsti" dotos strādāt reģionu slimnīcās laikā, kad pamatdarbā nodarbinātie ārsti dotos atvaļinājumā vai kādu citu iemeslu dēļ nespētu pildīt darba pienākumus.

Runājot par situāciju Daugavpilī, Kalējs sacīja, ka darbinieku deficīta apstākļos, tas ir viens no labākajiem situācijas risinājumiem.

Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi, vakar ierakstā "facebook.com" informējis slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

"Līdz ar to ar šo dienu visas plānveida operācijas, kuras ņemot vērā pacientu individuālās medicīniskās indikācijas ir iespējams atlikt, būs atliktas, kamēr nebūs atrisināta problēma ar cilvēkresursu nodrošināšanu," norādīja slimnīcas vadības pārstāvis.

Pašlaik tiks veiktas tikai prioritārās operācijas - neatliekamos un akūtos gadījumos, kā arī primāri diagnosticēto onkoloģisko slimību gadījumos un endoprotezēšanas operācijas, skaidroja Semjonovs.

Viņš skaidroja, ka veselības stāvokļa dēļ neplānoti "izkrituši" divi speciālisti un pie tam tas noticis atvaļinājumu perioda laikā. Līdz ar to vienam anesteziologam dienas laikā bija jāiesaistās deviņu līdz desmit operāciju veikšanā, reizēm pat savienojot operācijas, pēc tam vēl nodrošinot dežūras, vidēji desmit līdz 13 dežūras mēnesī uz vienu speciālistu, norādīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.

Pēc viņa teiktā, līdz 1.septembrim plānots izdarīt visu iespējamo, lai piesaistītu papildu speciālistus un atrisinātu iepriekš minēto cilvēkresursu trūkumu.

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S) aģentūrai LETA pauda, ka tas, kas patlaban notiek reģionālajās slimnīcās, kur trūkst speciālistu, bet esošie ir pārslogoti un uz izdegšanas sliekšņa, ir tikai "pumpuriņi" daudz lielākai krīzei, kas agrāk vai vēlāk skars visu valsti, ja Veselības ministrija (VM) nerisinās jautājumu par vietu skaita palielinājumu rezidentūrā.

Lai risinātu jautājumu par speciālistu trūkumu, pašvaldības pārstāvji šodien tikās VM atbildīgajām amatpersonām. Pēc tikšanās VM valsts sekretāra vietniece Līga Šerna žurnālistiem sacīja, ka atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ līdzīga situācija var atkārtoties jebkurā slimnīcā.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. Vienlaikus Šerna akcentēja, ka VM savu prioritāro pasākumu sarakstā iekļāvusi veselības aprūpē strādājošo skaita palielināšanu, nozarei piesaistot cilvēkresursus. Šim mērķim VM prasīs 119 miljonus eiro.